Alergēns ir līdzeklis, kas, nonākot cilvēka ķermenī, spēj izraisīt alerģisku reakciju. Šī viela var padarīt cilvēkus uzņēmīgākus pret to, kad viņi ir bijuši saskarē ar to. Kad ķermenis nonāk saskarē ar alergēnu, tas aktivizē mehānismu, kas brīdina ķermeni par svešu klātbūtni tajā un rodas tas, ko visi zina kā alerģiju. Alergēna klātbūtne organismā sāk izraisīt dažādas reakcijas, kas izraisa alerģijas simptomu parādīšanos.
Vidē ir ļoti daudz alergēnu: dzīvnieku olbaltumvielās, piemēram, dzīvnieku matos vai spalvās; zivīs, vēžveidīgajos, dažās sēnēs, riekstos (zemesriekstos, valriekstos utt.), ķīmiskās vielās, piemēram, hlorā vai dažos mazgāšanas līdzekļos, kosmētikā, smaržās, cita starpā. No iepriekš minētā tiek iegūti dažādi alergēnu veidi, starp kuriem ir: ziedputekšņi, epitēlija un ērces.
Viens no visbiežāk sastopamajiem alergēniem ir ērču ekskrementi. Šie mazie dzīvnieki ir sīki parazīti, kas parasti apdzīvo paklājus, matračus, spilvenus utt. Viņu ekskrementi, cilvēkiem ieelpojot, var izraisīt alerģiju, izraisot alerģisku reakciju gļotādās. Šajā gadījumā persona sāk šķaudīt un cieš no deguna nosprostošanās.
Kad pārtikas produktus ražo rūpnieciskā mērogā, tiem jāatbilst noteiktām likumdošanas prasībām, kuras nedrīkst ignorēt, jo tie var kaitēt to patērētāju veselībai. Kā visi zina, ir dažas vielas, kas varētu ietekmēt to cilvēku veselību, kuriem ir pārtikas nepanesamība. Tāpēc likumi uzliek industrijām pienākumu visus alergēnus pierakstīt uz katra produkta konteinera vai iepakojuma vai nu tāpēc, ka tie ir izmantoti to sagatavošanā, vai arī tāpēc, ka ražošanas laikā ir palikuši atlikumi citi pārtikas produkti.
Viens no alergēniem, kas jāparāda (skaidri un redzami) pārtikas produktos, ir lipeklis, kas atrodas daudzos graudaugos. Piemēram, auzas, kvieši, rudzi, mieži utt.
