Norobežošana vai norobežošana ir robežu vilkšana, īpaši vēlēšanu iecirkņos, štatos, apgabalos vai citās pašvaldībās. Vēlēšanu kontekstā to var saukt par pārdali un to izmanto, lai izvairītos no iedzīvotāju nelīdzsvarotības starp rajoniem. Lai gan nav starptautiski saskaņotu procesu, lai nodrošinātu taisnīgu norobežošanu, vairākas organizācijas, piemēram, Sadraudzības sekretariāts, Eiropas Savienība un Starptautiskais vēlēšanu sistēmu fonds, ir ierosinājušas vadlīnijas efektīvai norobežošanai.
Starptautiskajās tiesībās attiecīgais nacionālais norobežojums ir valsts ārējo robežu (“robežu”) likumīgas noteikšanas process, kurā tiek īstenota pilnīga teritoriālā vai funkcionālā suverenitāte. Reizēm to lieto, atsaucoties arī uz jūras robežām, ko šajā gadījumā sauc par jūras norobežošanu.
Valstis vēlēšanu apgabalus norobežo dažādos veidos. Dažreiz to pamatā ir tradicionālās robežas, dažreiz reģiona fiziskās īpašības, un bieži līnijas tiek vilktas, pamatojoties uz teritorijas sociālo, politisko un kultūras kontekstu. Tas var būt jādara jebkurā vēlēšanu sistēmā, pat ja tas tiek darīts galvenokārt plurālisma vai vairākuma vēlēšanu sistēmas vajadzībām.
Šiem robežu noteikšanas procesiem var būt dažādi juridiski pamatojumi. Bieži vien šī procesa spēcīgās ietekmes dēļ uz vēlēšanu apgabaliem norobežošanas tiesiskais regulējums ir noteikts valsts konstitūcijā. Demokrātijas un vēlēšanu palīdzības institūts (IDEA) iesaka šajā tiesiskajā regulējumā iekļaut šādus informācijas elementus:
- Šādas noteikšanas biežums.
- Šādas noteikšanas kritēriji.
- Sabiedrības līdzdalības pakāpe procesā.
- Likumdevēja, varas tiesu varas un izpildvaras attiecīgās lomas šajā procesā.
- Pēdējā autoritāte vēlēšanu vienību galīgai noteikšanai.
Standartus ir izveidojušas dažādas starptautiskas organizācijas, tostarp Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, Eiropas Komisija ar likumu par demokrātiju (Venēcijas komisija), Sadraudzības sekretariāts un Dienvidāfrikas vēlēšanu institūts (EISA). ka tās locekļi tiek mudināti noteikt tādas normas kā objektivitāte, vienlīdzība, reprezentativitāte, nediskriminācija un pārredzamība.
