Vārds amorāls ir īpašības vārds, ko veido prefikss “A”, kas nozīmē pret, un vārds morāls, kas etimoloģiski nāk no latīņu valodas “mos, moris” un kas attiecas uz “paradumu” . Šis termins ir sinonīms citam tā dēvētajam amorālam, vārdam, kuru mēs daudz lietojam, atsaucoties uz kaut ko vai kādu, kas ir pretrunā ar morāli un labām ieražām, taču jāatzīmē, ka šiem terminiem amorāls un amorāls ir kaut kas, kas tos atšķir, un tas ir Amorāls cilvēks ir pretrunā ar visiem sabiedrībā spēkā esošajiem noteikumiem, un viņa uzvedība tiks noraizēta. Amorālam cilvēkam gluži pretēji nav izveidojusies morāle, tāpēc viņa uzvedību nevar noteikt par labu vai sliktu.
Kad zīdainis pēkšņi pamet savu māju kailu, mēs nevaram viņu klasificēt kā amorālu, jo viņš neievēro noteikumus, ka jums jāiet ārā tērptiem uz ielas, neapšaubāmi ne tāpēc, ka zīdaiņiem nav ne zināšanu, ne spēju saprast ka tas, ko viņš dara, ir nepareizs, tāpēc šis mazulis būtu amorāls cilvēks. Mums ir arī pamatiedzīvotāju piemērs, šie cilvēki savās kopienās dzīvo puskaili un tā ir daļa no viņu kultūras, viņu ģērbšanās veida, tāpēc viņus nevar saukt par amorāliem, viņu kopienā ir normāli, ka viņi šādi ģērbjas.
Tagad, ja pieaugušais dara tāpat kā zīdainis un iziet kails, tas tiek uzskatīts par amorālu, jo viņš pārkāpj likumus, kas ir izveidoti sabiedrībā, kurā viņš dzīvo, ievērojot labas paražas.
Taoisms ir uzticīgs amorāla aizstāvis, jo uzskata, ka indivīdu nevajadzētu piespiest veikt labas darbības, ja viņš nejūtas tam gatavs, un liedz viņam veikt sliktas darbības, pat ja dzīvē ir nepieciešams piedzīvot šāda veida darbību. rīkojas, lai saprastu paveiktā apjomu (šo teoriju atbalsta daoisms).
Hay que respetar las reglas y normas del país, o comunidad donde se habita, la moral no es un valor mundial, esta va a depender del sitio donde habiten y de las costumbres que les infundan
