Anamnēze medicīnā atbilst slimības vēsturei. Tā sastāv no pratināšanas profesionāls veselības uzskaitīt vienu reizi pacients "S medicīnisko vēsturi un vēsturi tās pašreizējā stāvoklī. Pirmais diagnozes posms, anamnēze ir specifiski jautājumi par konsultācijas iemeslu un dzīvesveidu, un tāpēc ārstam jāpievērš īpaša uzmanība.
Anamnēze pabeidz jau veiktās medicīniskās pārbaudes, un tā jāpievieno slimās personas medicīniskajai kartei. Anamnēzi veido arī pazīmes, kuras ārsts atklāj, pārbaudot pacientu, un simptomi, uz kuriem pacients atsaucas. Ir svarīgi atzīmēt, ka jautājumu raksturojums un apkopotā informācija ir atkarīga no profesionāļa specialitātes.
- Anamnēze ietver vispārīgus datus; uzvārds un vārds, dzimšanas datums un vieta, vecums (gados un mēnešos), izglītības līmenis un informators (-i).
- Tas ņem vērā arī ģimenes vēsturi.
- Personīgā vēsture.
- Apspriešanās iemesls.
Ārstam jāzina:
- Kā šīs grūtības radās, kopš kura laika un kurš to ir izdarījis.
- Kad, kur un ar ko rodas problēma.
- Ja tajā ir notikušas kādas izmaiņas kopš tās pirmās parādīšanās un ja pacients ir pamanījis uzlabojumus.
- Kā šī problēma ir risināta un kāda ir pacienta noteiktā diagnoze?
Ārsts arī vēlas uzzināt, kas ir problēmas cēlonis, pēc pacienta domām, un kāda ir viņa attieksme pret viņu. Saņemtā ārstēšana, cik ilgi, kādās iestādēs un kā ārstēšana ir attīstījusies
Tad veselības speciālists pievērsīs uzmanību pašreizējai slimībai, īpaši sindroma ilgumam (gados, mēnešos un dienās), tā sākumam (dzimšanas problēma, pēkšņa vai mānīga parādīšanās), kā arī galvenajām pazīmēm un simptomiem.
Jums būs jāzina arī stresa izraisītāji, kas saistīti ar pacienta problēmu, cēloņi, kas izraisa neatbilstošu uzvedību vai kas saasina problēmu, kā arī izmantotās farmakoloģiskās procedūras (nepieciešamo vai obligāto zāļu nosaukums, devas, grafiki un metode). zāļu lietošana)
Šajā jomā reliģijas, tad anamnēze ir saistīta ar akta atgādinu notiek Euharistijas laikā. Kristietības masās šis svinības brīdis liek atcerēties Jēzus Kristus pēdējo Vakarēdienu un atkārtot Bībelē ierakstītos vārdus. Svētā Lūkas evaņģēlijā Jēzus iecelšana "to dara manis piemiņai", un tādējādi kristīgā reliģija svin viņa aizraušanos, augšāmcelšanos un augšupcelšanos.
