Termins "lietojumprogramma" nāk no latīņu valodas "Applicatĭo", "aplicatiōnis", kas leksiski sastādīts ar prefiksu "ad", kas ir ekvivalents "uz", kā arī balss "plicare", kas nozīmē "salocīt" vai "veidot krokas" un sufiksu "cion" darbība un efekts; tāpēc saskaņā ar tā etimoloģiju var teikt, ka vārds pieteikums attiecas uz pieteikšanās vai piemērošanas darbību un efektu. Šis ir vārds, kam var būt vairāki lietojumi vai nozīme; un tas var attiekties uz kaut kā konkrēta novietošanu vai ievietošanu citā vai kontakta izveidi ar to. Viens no visizcilākajiem lietojumprogrammu izmantošanas veidiem šodien ir skaitļošana, kur tā ir programma, kas izveidota konkrētai lietošanai.
Šis datora lietojumprogrammu veids ir programmatūra, kas lietotājiem, kas interesējas par tehnoloģijām, ļauj ar to palīdzību veikt dažādus darbus. Piemēram, mēs varam pieminēt dažādus vārdu procesorus, izklājlapas, cita starpā. Lietojumprogrammas tika izveidotas, pamatojoties uz lietotāju vajadzībām, neatkarīgi no tā , vai tās ir darba, spēles vai citas, tādējādi veicinot dažādu uzdevumu izpildi, ar kuriem viņi saskaras katru dienu.
Pašlaik līdz ar mobilo ierīču lietošanu tiek paplašināta arī lietojuma koncepcija, pateicoties lielajam ierīču skaitam, kas ļauj to izmantot.
No otras puses, matemātikā pielietojums ir divu kopu atbilstība. Šeit matemātikas jomā mēs varam iegūt dažādus pielietojuma veidus, piemēram: bijektīvo pielietojumu, afīnu lietošanu, injekcijas lietošanu, apgriezto, nepārtraukto utt.
