Arheebaktērijas ir daļa no ļoti nozīmīgas organismu grupas, kuras īpašās iezīmes ļauj izveidot domēnu ar nosaukumu " Archaea ". Šis termins tiek izmantots, lai atšķirtu vienšūnu mikrobu virkni, kuriem, tāpat kā baktērijām, nav kodola vai iekšējo membrānisko organoīdu, bet tiem piemīt noteiktas īpašības, kas tos atšķir no tiem.
Arhejas sākotnēji tika klasificētas kā prokariotu baktērijas, kas iekļautas tā sauktajā "Monera valstībā" ar arhebaktēriju nosaukumu. Tomēr laika gaitā tika atklāts, ka tiem ir autonoma attīstība un dažas bioķīmiska rakstura atšķirības, kas padara tās unikālas. Tik daudz, ka arheobaktērijas ir izveidojušas domēnu un karaļvalsti, kas izplatīta 5 pārbaudītās phyla grupās, kuras vēl jāidentificē, kuras ir visvairāk izmeklētas Eirijarheotas un Krenarheotas grupās.
Arheebaktērijas raksturo:
- Esi vecākais uz planētas.
- Viņiem ir dažādas formas: spieķi, spirāles, palmas.
- Viņiem nav šūnu sienas pamatstruktūras.
- Viņiem ir lipīdi ar atšķirīgiem audiem nekā baktērijas.
- Tā reprodukcija ir bezdzimuma.
- Viņiem trūkst kodola.
- Daži spēj izturēt augstu temperatūru.
- Viņi spēj sintezēt sēru, papildus citām ķīmiskām vielām.
Starp vislabāk pazīstamajām arheobaktērijām ir:
- Crenarchaeotas: tās pieder pie hipertermofīlām sugām, tas ir, tās iztur augstas temperatūras, tomēr šī suga var izdzīvot arī zemas temperatūras vidē, piemēram, jūrās un nogulsnēs.
- Euryarchaeota: šī grupa var atrasties lielā sāls koncentrācijā un iegūt enerģiju no gaismas un bez hlorofila krāsas.
- Korarheota: pārstāv niecīgu hipertermofilu grupu. Tie tiek uzskatīti par vecāko arheju.
- Nanoarheota: šī grupa dzīvo kontinentālajos un jūras apgabalos augstā temperatūrā. Saskaņā ar pētījumiem šai sugai, lai izdzīvotu, tai jāpaliek kontaktā ar saimnieku.
