Baptisti pārstāv evaņģēliski kristīgu kustību, kas radās Anglijā 1609. gadā, tās dibinātājs bija Džons Smits, kurš nodibināja pirmo draudzi, tās locekļiem raksturīga milzīga personīgā ticība un pašatdeve dzīvošanai, vadoties pēc augstākajiem kristīgajiem baušļiem.. Vārds baptists uzsver pieaugušo ticīgo jauno dzimšanu un kristību, iegremdējot. Baptisti sevi definē kā evaņģēliski kristīgos ticīgos, kuri ir nolēmuši brīvprātīgi pievienoties daudzām baznīcām, lai atzītu Jēzu Kristu par dvēseles glābēju un Dzīvības tēvu.
Baptisti nav organizēti hierarhiski, kā arī viņi nepieņem nevienu cilvēku par savu priekšnieku. Viņi apgalvo, ka saites, kas viņus vieno, ir tikai doktrinālas, garīga rakstura, ar evaņģelizācijas un misijas mērķiem. Saskaņā ar statistiku baptistu kopiena ir izveidojusies daudzviet pasaulē, Amerikas Savienotās Valstis ir valsts, kurā dzīvo visvairāk viņu, tāpat kā tās ir daudzās citās valstīs, piemēram, Indijā, Krievijā, Anglijā, Brazīlijā un Kanādā.
Ideja sevi saukt par baptistiem nebija viņu pienācīga, šo kvalifikāciju viņiem kā segvārdu piešķīra tie, kas nepiekrita viņu reliģiskajām idejām. Sākumā viņus sauca par anabaptistiem, terminu, kas nozīmē “pārkristīti”, jo viņi bija saistīti ar anabaptistu kristīgo kustību (Šveicē dibinātu katoļu un luterāņu baznīcas disidentu grupa, kas kristību atzina tikai pieaugušajiem ticīgajiem un iegremdējot).. Tomēr ar laiku un līdz šai dienai viņi tiek identificēti kā baptisti.
Baptisti netiek klasificēti kā kādas baznīcas disidentu grupas, bet gan kā Jaunās Derības izcelsmes evaņģēliski kristīgā draudze, kuras principi ir balstīti uz to, ka draudzes jāveido no atjaunotajiem ticīgajiem. Cilvēku spontānā spējā ticēt Dievam un pētīt svētos Rakstus. Reliģijas brīvībā visiem cilvēkiem.
Trīs galvenās kalpošanas, kurām baptisti ziedojas, ir:
- Evaņģēlija pasludināšana.
- Kristīgā māceklība.
- Misionāru darbs.
