Ekonomikas jēdzienu ietvaros margināls ieguvums ir viens no vissvarīgākajiem un vienkāršāk saprotamajiem, jo tas attiecas uz apmierinātību, laimi vai prieku, ko cilvēks gūst, patērējot preces vai pakalpojuma papildu vienību; citiem vārdiem sakot, tā ir atšķirība starp to, ko patērētājs maksā par preci vai pakalpojumu, un maksimālo summu, kuru ikdienas situācijā viņš būtu gatavs maksāt. Ļoti skaidrs situācijas piemērs ir šāds: vīrietis ir ļoti izsalcis, viņš iziet ātrās ēdināšanas uzņēmumu, viņam ir saprātīgs budžets, bet, tā kā viņš ir ļoti izsalcis, viņš ir gatavs maksāt divas vai trīs reizes vairāk nekā parasti.Pateicoties gandarījumam, ko radīs šī maltīte, kamēr otrais tāpat apmierinās indivīdu, bet ne tik daudz kā iepriekšējais, tad pienāks brīdis, kad viņi būs apmierināti, un, ja viņi turpinās lietot, viņi negūs nekādu labumu, tāpēc Ir skaidrs, ka robeža ieguvums samazinās, kad tiek patērēta papildu vienība.
Ekonomikas jomā tā funkcija ir vitāli svarīga, lai pētītu patērētājus un ekonomiskos mainīgos. Fenomens, kas rada papildu labuma samazinājumu atbilstoši papildu vienību pieaugumam, ir pieaugošā patērētāja apmierinātības rezultāts, kas liek viņam maksāt mazāk, palielinoties minētajām vienībām. Pastāv cieša saikne starp marginālu labumu un patērētāja pārpalikumu, pēdējais ir atšķirība starp to, ko patērētājs ir gatavs maksāt par preci un pakalpojumu, un to, ko persona par to maksās.
Organizācijas ņem vērā minimālo ieguvumu analīzes veikšanas laikā, lai uzzinātu, cik daudz patērētāji būtu gatavi maksāt, ņemot vērā viņu apmierinātības līmeni, tāpēc tas palīdzēs uzņēmumam aprēķināt cenu un produkciju, izmantojot tuvinājumus nepieciešami, lai sasniegtu akcionāru un vadītāju izvirzītos mērķus. Turklāt ekonomisti šo ieguvumu izmanto ļoti daudz, jo tas ir noderīgs rīks, aprēķinot ražošanu un novērtējot patērētāja un ražotāja pārpalikumu, kas kalpos kā orientieris uzņēmumam, novērtējot tā pārdošanas apjomus.
Organizāciju lēmumu izvēles noteicošais aspekts attiecībā uz ražošanu un pārdošanu ir tas, ka jāpatur prātā, ka marginālajam ieguvumam un robežizmaksām ir jābūt pozitīvām atšķirībām un tādējādi maksimizējot uzņēmuma efektivitāti.
