Etimoloģiski šis termins nāk no ebreju valodas "Beth-El", kas nozīmē "dievu piemiņa", tāpēc šo vārdu lieto, lai apzīmētu svēto akmeni vai akmeni. Semītu civilizācijā to lieto, lai atsauktos uz meteorīta daļiņām, kas nokrita uz zemes, tāpēc jebkura pacelta klints simbolizēja dievības klātbūtni un svētās vietas atrašanās vietu. Daži no slavenākajiem betiliem ir: grieķu Omphalos Delfos, sava veida akmens, ko saskaņā ar grieķu mitoloģiju dievs Kronoss norija, domādams, ka tas ir viņa dēls Zevs. Melnais Pesinontes akmens, kas saistīts ar dievietes Cibeles kultu, un Kaekas melnais akmens, kas atrodas Mekā.
Primitīvajā laikmetā vīrieši uzskatīja akmeņus par nemirstības, enerģijas, spēka simboliem, kurus pielūdza un godāja to izcelsmes, formas vai lieluma dēļ. Viņiem šāda veida akmeņiem bija maģiska un reliģiska izcelsme. Betils bija akmens bez griešanas vai griešanas, kas daudzos gadījumos bija kritiens no Visuma un kurš tika pielūgts kā garīga spēka simbols. Betiliem tika piešķirtas pilnvaras, kas līdzīgas burvju amuletiem, kas kalpoja kā aizsardzība ceļotājiem un jūrniekiem, tiek teikts, ka tie viņus pasargāja no vētrām un zibens. Kad ceļotājs sastapās ar šo akmeni, tas nozīmēja, ka viņš atrodas dievietes Pačamamas (zemes mātes), inku godinātas dievietes klātbūtnē., ko viņi berzēja ar rokām un saskaņā ar pārliecību, viņi noguldīja visu nogurumu un atguva spēkus turpināt savu ceļu.
Par Ibērija izmanto arī svētie akmeņi, kas bija maģiskas epitaphs ka aizsargātus mirušā no kapu laupītāji, tie tika izmantoti arī, lai uzturētu kontaktus ar tiem radiniekiem, kuri vairs nav šajā pasaulē. Saskaņā ar Bībeli Jēkabs izdodas piepildīt ar garīgu iedvesmu pēc tam, kad viņš ir nolicis galvu, kamēr viņš gulēja uz akmens. Kad viņš pamodās, viņš zināja, ka minētais akmens ir svēts portāls, kas viņu saista ar Dievu.
Garīgais spēks, kuru pārraida betila akmens, ir ceļš uz loga atvēršanu uz augstāku garīgo plānu vai garīgu saikni ar Dievu. Tā piemēru Bībele min, kad Dievs sauc Sīmani par "Pēteri", Pēteris nozīmē akmeni un ne tikai jebkuru akmeni, bet kā betila jeb "dzīvo" akmeni, uz kura stāv svētā baznīca.
