Saskaņā ar tās etimoloģiju Bībele vienkārši nozīmē " Grāmata " ideju, stāstu, ilustrāciju un koncepciju apkopojumu, kurā izskaidrots viss priekšmets, pievēršoties visiem aspektiem, kas tiek uzskatīti par virtuāliem un reāliem, tomēr tas pauž ticību ikvienam no reliģisko kultūru ir pieņēmuši šo terminu ievērot grāmatā Svētajos Rakstos, kas ir pamatā stāstus, kuros bhaktas uzskatīt. Tad Bībele kristietībai un tās atvasinātajām reliģijām ir Jēzus pieredzes un cilvēces ģenēzes apskats - apustuļu raksti.
Jo katolicisms ietvaros visspēcīgākais reliģisko kultūru Amerikā un Eiropā, Bībele ir sadalījums atbilstoši tam, kurš rakstīja, bet tā pamatā balstās uz Vecās un Jaunās Derības, šiem krājumiem grāmatu, kurā visas apmācības un garīgie brīnumi, ko izdarījis Jēzus no Nācaretes, viņa dzīve, kaislība, nāve un augšāmcelšanās, citas reliģijas, piemēram, islāms, ko atzīst musulmaņi, Korāns ir grāmata, kas kalpo kā Bībele reliģijai, kurai viņi seko, tajā tā ir parādīta vārds, kas sūtīts Allah zemes cilvēkiem, kuri ar pravieša Muhameda starpniecību sludināja šīs islāma Bībeles priekšrakstus.
Avoti no visas pasaules vēstures ziņā atklāj, ka kristīgā Bībele ir modificēta ērtības labad, tādējādi tiek atklātas daudzskaitļa debates, kurās baznīca šaubās par sevi savu ticīgo priekšā, tomēr citas kultūras, neskatoties uz tās trūkumiem viņi saglabā ticību saviem rakstiem, jo tās ir spēcīgākas reliģijas, kurās sirdsapziņa ir tīrāka, no otras puses, katoļu baznīca ir pieļāvusi daudzas sabiedrības kļūdas, kas norāda uz daudzām vājībām. Pēc mana personīgā viedokļa es uzskatu, ka Bībele ir nekas cits kā virkne stāstu un leģendu, ko pravieši ir sarakstījuši ar Dieva palīdzību, lai liktu cilvēcei saprast, ka labās paražas un tuvākā mīlestība ir jāiztur paaudzēm neatkarīgi no kariem vai mīlestības trūkuma pasaulē, ir jātic, ka ir dievišķs un svēts Dievs, kas mūs aizsargā.
