Boksa pazīstams arī kā bokss vai bokss, ir viens no vecākajiem sporta, piemēram, cīkstēšanās. Tas ir kontaktu sporta veids, kurā divi cilvēki cīnās, izmantojot tikai dūres, kas ir aizsegtas ar īpašu cimdu. Boksa mērķis ir pēc iespējas vairāk reizes trāpīt pretiniekam virs jostasvietas un gredzena iekšpusē.
Bet bokss ir sporta veids, kas pārsniedz sitienus, jo bokserim ir nepieciešama spēju un prāta prasmju apgūšana, tam jābūt stratēģiskam, lai ne tikai vairāk iesistu pretiniekā, bet arī lai izvairītos no tik daudz sitieniem.
Tās pirmsākumi meklējami Ēģiptē un Austrumos ceturtās tūkstošgades pirms mūsu ēras laikā. Grieķijas spēļu vēsturē bokss tika praktizēts kā viena no disciplīnām, kas visvairāk piesaistīja cilvēkus. Pirmais boksa mačs mūsdienu laikos notika 1681. gadā Anglijā, kad Albermarles hercogs plānoja cīņu starp miesnieku un viņa sulaiņu. Šajos laikos šis sporta veids netika praktizēts ar tādiem pašiem noteikumiem vai aizsardzības noteikumiem kā šodien, un galvenokārt tas tika cīnīts par naudu, kas iegūta no derībām.
Boksa gredzena izmēri ir no 20 līdz 24 pēdām. Cīņu vai boksa cīņu uzrauga tiesnesis, kurš ir tas, kurš sāk un beidz spēli. Ir vairāki veidi, kā uzvarēt cīņā, viens no tiem ar nokautu, proti, kad pretinieks neapzināti nokrīt zemē, nespējot piecelties sitiena dēļ, un otrs ir tad, kad viens no bokseriem noguruma vai kritiena dēļ nokrīt zemē Par vienu sitienu tiesnesis saskaita līdz desmit un, ja viņš nepārvietojas, uzvar stāvošais cīkstonis.
Katrs bokseris cīnās ar tāda paša svara vai kategorijas pretinieku. Ietvaros boksa kategorijās, kurās tiek organizētas kaujinieki, ir šādas: salmi, mini lidot, lidot, super lidot, bantamweight, super bantamweight, spalvu, super spalvu vai junior gaisma, gaisma, super gaismas vai junior papildsvars, papildsvars, super papildsvars vai vidēja juniori, vidējā, vidējā, vieglā, kreiseri un smagsvari.
