Buržuāzijas vārds nāk no ģermāņu valodas "baurgs", kas nozīmē "spēks"; tomēr citi apgalvo, ka tas izriet no franču "buržuāzijas". Saskaņā ar dažādiem avotiem šim terminam ir divas galvenās nozīmes, vienu no tām lieto, lai aprakstītu sociālo klasi, kuru veido tie ekonomiski labi nodrošināti cilvēki, kuriem ir īpašumu kopums vai noteikts kapitāls. Buržuāzija ir vārds, ko plaši izmanto politekonomiskajā kontekstā, taču tam ir arī konotācija filozofijā, socioloģijā un vēsturē.
Šie cilvēki, kas tiek klasificēti kā "buržuāzija", ietilpst divu veidu sociālajās klasēs, kas ir: augstākā sociālā klase, ko veido cilvēki ar augstu ekonomisko līmeni un kuri sevi uztur no sava profesionālā vai biznesa biznesa, piemēram, baņķieru, vecāko vadītāji, lielo uzņēmumu akcionāri, cita starpā. No otras puses, ir mazā sociālā klase, kuru izveidojuši cilvēki, kuriem ir laba ekonomiskā situācija, bet ne tik daudz kā augstākajai klasei, tostarp ģimenes uzņēmumu īpašnieki un cilvēki, kuriem patīk ļoti labs darbs.
Otra iespējamā buržuāzijas koncepcija atrodas viduslaikos, atsaucoties uz sociālo slāni, kuru galvenokārt veido brīvi amatnieki, tirgotāji un tie, kuri nebija pakļauti feodāļiem. Un tieši šim laikam Eiropā radās buržuāzija, piešķirot tai šo nosaukumu, jo viņi dzīvoja rajonos, pilsētu nosaukumos, kurus sargāja lielas sienas un kas bija tālu.
Saskaņā ar vācu filozofa un komunistu kaujinieka Karla Marksa teikto buržuāzija ir kapitālistiskā režīma sociālā klase, kur tās sastādītājiem ir jābūt atbildīgiem par ražošanu, piederību savam biznesam un viņu situācija ir pretstatā strādnieku šķiras.
