Termins nelaime nāk no latīņu valodas "calamitas" vai "calamitatis", kas nozīmē sitienu, postu, postu vai postījumus, bet citā nozīmē to lieto, lai apzīmētu katastrofu vai nelaimi, šis vārds cēlies no indoeiropiešu saknes. Savā valodā, lietojot vārdu nelaime, mēs to darām, lai apzīmētu nelaimi, nelaimi, ciešanas vai likstas, kas skar vairākus cilvēkus. Šī parādība maina lietu kārtību atkarībā no tā, kur tā notiek. Ļoti spilgts nelaimes piemērs var būt dabisks notikums, piemēram, zemestrīces, plūdi, cunami, mēris, vulkāna izvirdumi vai šādos gadījumos cilvēku radīti, piemēram, karš.
Vārdu nelaime lieto arī, lai aprakstītu nespējīgu, neveiklu un nespējīgu cilvēku vai indivīdu, ka nekas nenotiek pareizi un ar viņiem notiek visādas nelaimes vai neveiksmes. Pieminot šo vārdu, ir jāuzsver, ka kaut kas ir sliktas kvalitātes un ka tas rada sliktu iespaidu uz acīm, tas ir, kaut kas nav labi izdarīts.
Vēl viens ļoti īpašs lietojums ir atsauce uz sadzīves nelaimi, šis vārds raksturo, ka darbavietā ir smags ģimenes vai mājas notikums un tas ietekmē kopēju profesiju un cilvēka darba attīstību darbā, tas varētu būt slimība, ģimenes locekļa vai drauga nāve vai nopietns ievainojums; tāpēc minētās struktūras vai organizācijas vadītājs varēs dot iespēju darbiniekam, kurš cieš no šādas nelaimes, atrisināt šo notikumu.
