Tieši teātrī radās ieradums saukt kameju par dažu slavenu cilvēku īslaicīgu izskatu.
Izcelsmi no vārda kameja ir ļoti interesanti. Deviņpadsmitajā gadsimtā tā ir nomaļa, kur dažas teātra izrādes Lielbritānijā sāka popularizēt slavenu cilvēku īslaicīgu iejaukšanos un tika sauktas par kameju. Angļu valodā kameja ir vārds, ko lieto, lai apzīmētu kameju.
Lielāko daļu laika šīs uzstāšanās nebija jebkāda veida tekstu darbā, bet gan vienkārši dotajā brīdī tāda paša rakstura attiecīgajā parādījās kādā brīdī stadijā (nu pārbrauktuves, stāvot uz vienas puses, vai vienkārši, lai padarītu “vairumā”).
Ar televīzijas sērijas cameos ir arī ļoti bieži, un ir paredzēti, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību. Jebkurā gadījumā šāda veida īpaša iejaukšanās piešķir īpašu pieskārienu filmai vai pat televīzijas sērijas nodaļai.
Šķiet, ka viss norāda, ka fakta kameja (atsaucoties uz kameju) lietošanas fakts nāk no nekustīga stāvokļa (un parasti profilā), kurā viesi, šķiet, veica nelielu iejaukšanos darbos.
Neskatoties uz to, ka nāk no viena vārda, katrā valodā viņiem ir savs veids, kā saukt kameju (camée franču valodā, Kamee vācu valodā, cammeo itāļu valodā vai cameo portugāļu valodā), bet lielākajā daļā valstu (starp kurām Spānija) ir pieņēmuši anglosakšu terminu “kameja”, lai apzīmētu īslaicīgas un sporādiskas parādības dažos skatuves darbos. Piemērs varētu būt:
Marvel Visums, kas ir patiess kameju tīkls un dažādi mirkļi starp komiksiem un filmām, kā mēs to redzēsim vēlāk. To var saukt par "metakino": runāšana par kino kino. Vēl viens piemērs tam ir režisoru kamejas.
Tas notika ar krēslas sāgas autori Stefāniju Mejeri, kura kafejnīcā parādās pirmajā daļā.
Ir daudz piemēru, taču, protams, viens no acīmredzamākajiem ir tas, ka Erina Brockoviča pasniedz kafiju Džūlijai Robertsai (lai saritinātu čokurošanos, Brockovičs spēlē viesmīli vārdā Džūlija) vai pavisam nesen Džordanam Belfortam, kurš filmā The Leonardo Di Caprio pasniedz Wolf no Wall Street (2013), filma balstīta uz viņa pieredzi.
