Tiesību aktu sauc par brīvprātīgu, apzinātu un brīvu procesu, kura mērķis ir panākt noteiktas juridiskas sekas tiesiskajām attiecībām. Tas var būt nelikumīgs (tam ir sodi vienai no pusēm) vai likumīgi (tiesiskās attiecības, kuru likteni nosaka likums), kas savukārt tiek sadalīti tiesību aktos vai likumīgā uzņēmējdarbībā. Lai tas notiktu, ir nepieciešams, lai bez objekta un subjekta būtu arī tiesiskas attiecības, ar likumu regulēta saikne, kas apvieno divas vai vairākas personas, izmantojot kopēju labumu vai interesi.
Tiesību akts sastāv no trim ļoti svarīgiem elementiem, kas nosaka, vai tas atbilst īpašībām, kuras pakļaujamas juridiskam procesam; Tos sauc: būtiskie elementi, tas ir, tas nevar pastāvēt, ja kāds no tiem nav tā sastāvdaļa, savukārt to sadalot eksistenciālās prasībās (priekšmets, griba, objekts un cēlonis) un derīguma prasībās (atbrīvots no netikumiem, likumīga priekšmeta, likumīga iemesla un rīcībspējas); savukārt dabiskie elementi ir tie, kas ir netieši saistīti ar uzņēmējdarbības būtību un nav nepieciešami, jo puses tos var novērst; visbeidzot, nejauši elementi ir tie, kurus puses var iestrādāt, daži no tiem ir nosacījums, termins un veids.
Līdzīgi arī tiesību aktiem var būt atšķirīgs raksturs, un tiem ir paredzēta klasifikācija; dažas no tām ir: pozitīvas un negatīvas darbības, no kurām pirmās ir vērstas uz dokumenta dzimšanu, pārveidošanu vai izzušanuotrais - uz atturēšanos noteiktās tiesiskās attiecībās; vienpusējās un divpusējās, tādas, kuru realizēšanai būtu nepieciešama attiecīgi vienas personas vai divu cilvēku piekrišana; entre vivos un mortis causa, tie, kuros biznesu nenosaka vienas puses nāve, un tie, kuros testamentu īsteno pēc nāves; visbeidzot, brīvie un apgrūtinošie, pirmie ir tie, kuros pienākums ir tikai vienai no iesaistītajām pusēm, bet pārējām, kurās ir abpusējs ekonomiskais labums.
