Gliemezis ir gastropodu sugas mīkstmietis, šiem mazajiem dzīvniekiem ir spirāles formas apvalks; Viņi mēdz dzīvot dažāda veida vidē, galvenokārt saldūdenī vai sālsūdenī, kā arī uz sauszemes. Gliemeži ceļo pa virkni viļņu muskuļu kontrakciju, kas pārvietojas pa pēdas apakšpusi.
Pat tad, kad viņiem ir dīķis, gliemeži pārvietojas kā tārpi un lēnām. Šīs moluski savā gaita rada gļotas vai, kā tautā to dēvē par "gļotu", kas palīdz staigāt plūstošāk, jo tas samazina berzi ar zemi. Tādā pašā veidā apvalks kalpo tā ķermeņa temperatūras regulēšanai. Šis apvalks pieaugs, attīstoties gliemezim, kas sastāv no kalcija karbonāta, tāpēc tā uzturā jābūt bagātīgam šajā elementā, lai čaula izaugtu veselīga un stipra.
Tiek lēsts, ka ir vairāk nekā 75 tūkstoši sugu. Daudzi no šiem dzīvniekiem aukstā laikā pārziemo, pārklājot ķermeni ar plānu gļotu slāni, kas neļauj tiem izžūt. Dažreiz gliemežiem ir iespēja pārziemot vasarā, lai izdzīvotu, ja tie piedzīvotu akūtu sausumu; jo viņi varēs dzīvot no tajā gada laikā uzkrātajiem taukiem. Šis process ir bijis viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc šie mīkstmieši ir izdzīvojuši daudzus miljonus gadu.
Gliemežu paredzamais dzīves ilgums ir atkarīgs no viņu vides un sugas; Tiek lēsts , ka ir daži, kas dzīvo apmēram 5 gadus; tomēr tiek uzskatīts, ka savvaļā viņi dzīvo līdz 25 gadiem. Kaut arī daudzi zinātnieki uzskata, ka laiks, dzīves gliemeži ir gājusi uz leju, tas ir tāpēc, ka cilvēks ir iznīcināts savu dabisko vidi un piesārņojumu.
Attiecībā uz to reprodukciju gliemežiem ir gan reproduktīvā sistēma, gan vīriešiem un sievietēm, tāpēc tos klasificē kā hermafrodītus. Viņu sajūtu redzesloka ir slikta, tāpēc tie ir jāvadās pēc to sajūtu smaržas, kas , lai saņemtu savu pārtiku. Viņiem nav arī iespēju klausīties. Tās uztura pamatā ir augi un kauli, augļi, mizas un sēnītes. Tam nevajadzētu dot ne cukuru, ne sāli, jo tie nespēj tos pārstrādāt.
