Šis termins cēlies no latīņu valodas “Acidus”, kura nozīme ir “Skābs” . Skābe ir viela, kas, izšķīdinot ūdenī, palielina ūdeņraža jonu blīvumu un, apvienojot to ar bāzēm, skābe spēj veidot sāļus.
Skābes var būt cietu vielu, šķidrumu vai gāzu formā, viss būs atkarīgs no temperatūras. Un tie var būt arī kā tīras vielas vai šķīdums. Mums ir ļoti dažādas skābes: etiķskābe, tā ir etiķī, un to ražo, oksidējot vīna spirtu. Sālsskābe ir ļoti spēcīgs skābes veids, tas ir gāzu formā, to veido hlors un ūdeņradis, šāda veida skābe ir ļoti kodīga. Acetilsalicilskābe, šāda veida skābi var atrast aspirīnos, šī skābe ir salicilskābes un etiķskābes kombinācijas produkts, tai ir pretsāpju un pretreimatiskas īpašības.
Sērskābe, piemēram skābe izmanto automašīnu akumulatorus, un ir visvairāk izmantošana ir, it īpaši rūpniecības jomā, šī skābe iegūst no sēra dioksīda, noderīga, veidojot mēslojumu ir palielināt savu ražošanu. Tās galvenā iezīme ir augsta korozijas pakāpe, tāpēc, ka, rīkojoties ar to, ieteicams ievērot piesardzības pasākumus, jo tas var izraisīt apdegumus. Benzoskābe ir cieta skābe, ko plaši izmanto farmācijas nozarēs.
Citronskābe, šādas skābes var būt atrodami augļos, piemēram, pasifloras augļu un citronu starpā. Akrilskābes, šī skābe ir šķidrums - piemēram, un tiek izmantoti, lai ražotu plastmasas materiālu un krāsām. Skābēm ir dažas īpašības, starp kurām mēs varam pieminēt: to skāba garša, tās ir kodīgas, tās var sadedzināt ādu, tās ir lieliski elektrības vadītāji mitros šķīdumos, tās attīstās, aktīvajiem metāliem veidojot sāli un ūdeņradi.
En el campo de la salud se encuentra el ácido úrico que es un tipo de ácido orgánico compuesto por la combinación de nitrógeno, hidrógeno, carbono y oxígeno, el cual se encuentra en la orina y dependiendo de la cantidad que tenga una persona en su cuerpo puede padecer de problemas en los riñones por la aparición de cálculos renales.