Koeficients jeb intelektuālais koeficients ir cilvēku īpašību apkopojums, kas aprēķinātā rezultātā apkopots skaitliskā daudzumā, kas plaši pazīstams ar tā saīsinājumu vācu valodā “ IQ ” (Intelligence Quotient). Koeficientu aprēķina, izmantojot virkni novērtējumu, kas ļauj noteikt personas inteliģences pakāpi, lai novērtējums norādītu, kāda ir reaģēšanas spēja tādās jomās kā vispārīgas zināšanas, konkrēti priekšmeti, piemēram, vēsture, matemātika, ģeogrāfija, vispārējā zinātne, piemēram, fizika un ķīmija, starp citiem. Cilvēku IQ mēra arī ar uzdevumu un izšķirtspēju palīdzību, ko viņiem sniedz novērtētie, šis process parasti tiek veikts skolās, to laiku pa laikam mēra un tiek saglabāta statistika, lai noteiktu, kas ir bijis personas intelektuālā attīstība.
Cilvēku koeficienta mērīšana ir ļāvusi valsts izglītības sistēmām ģenerēt kategorijas, kurās tiek izveidoti mazas, vidējas vai izcilas akadēmiskās attieksmes studenti, un tas ir radījis virkni definīciju, kuru pamatā ir dzīvesveida pieejamība, it īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs. IQ izglītībā ir būtisks instruments, kad runa ir par izplatīšanas funkcijas labā sabiedrībā kopumā, tieši šādā secībā ideju, tas ir zināms, ka ir kategorijas A, B, un C, kurāpārstāv izcilos cilvēkus ar augsti attīstītu IQ, kas ļauj viņus iekļaut tikumīgas reputācijas projektos un karjerā. B kategorijā iekļūst cilvēki ar vidēju intelekta koeficientu, parasti viņi vienmēr izceļas kādā priekšmetā vai sporta veidā, bet A klases klasifikāciju neiegūst grūtību dēļ kādā pamatpriekšmetā. Visbeidzot, C kategorijā ietilpst tie priekšmeti, kuri nepārsniedz pamata cerības, tāpēc viņi nav iekļauti ne B, ne A kategorijā, kopumā tie ir cilvēki ar neefektīvu izglītību, ar ekonomiskiem ierobežojumiem, kuriem nav iespējas iestāties uzņēmumos ar augstāku kategoriju.
Koeficienta jēdziens paver iespējas sniegt atbildes, kas ģenerētas ap vārdu Intelligence, kas nav nekas vairāk kā uztura procesā iegūtā spēja, ar kuru tiek mērīts intelektuālais koeficients.
