Vārds piespiešana nāk no latīņu valodas "coerco", "coerciōnis", kas attiecas uz represēšanas, turēšanas vai piespiešanas darbību un sekām, ko leksiski veido savienības prefikss "co", kā arī sakne "arcere", kas nozīmē "saturēt". vai "saglabāt" un piedēklis "cion" darbībai un efektam. Spānijas Karaliskā akadēmija vārdu piespiešana atklāj kā uzspiešanu vai grūdienu, kas tiek izdarīts konkrētam indivīdam, lai piespiestu viņu gribu vai rīcību. Savukārt piespiešana var izpausties kā piespiešana, uzliekot sodu vai sankciju, kas varētu būt likumīga vai nelikumīga, lai nosacītu vai ierobežotu cilvēku rīcību.
Vairumā gadījumu piespiešana balstās uz iebiedēšanu vai brīdināšanu, izmantojot fizisku, verbālu vai citu vardarbību, lai ierobežotu vai pakļautu subjekta uzvedības veidu. Parasti tiek teikts, ka likumdošana darbojas piespiedu kārtā, jo draudi vai brīdinājums par sankcijām ļauj cilvēkiem atturēties no nelikumīgas darbības, baidoties no likumā noteiktajām negatīvajām sekām.
Pastāv dažādi piespiešanas veidi, kuru vidū var minēt juridisko, starptautisko, kiberpiespiešanu.
Juridiskais ir likuma stāvoklis, tā darbību pilnībā regulē noteikumi un priekšraksti, kas ietver virkni aizliegumu, sodu tādā gadījumā, ja tie netiek izpildīti.
Starptautiskā, parasti ietver mierīgu piespiešanu, kas ir diplomātiskas vai ekonomiskas sankcijas draudi.
Kibernētikai piemīt īpatnība, kas ietver sankcijas par tādu tehnoloģisko mehānismu un datoru rīku kā e-pasts, tērzēšana, emuārs, īsziņas, videoklipu veidošana tīmekļa lapās nepareizu izmantošanu, kurus var darīt zināmus, lai izsmietu citiem.
