Degviela ir materiāls, kas sadedzinot var radīt siltumu, enerģiju vai gaismu. Parasti degviela atbrīvo enerģiju no potenciālā stāvokļa izmantojamā stāvoklī neatkarīgi no tā, vai to veic tieši vai mehāniski, kā rezultātā siltums kļūst par atkritumiem. Tas nozīmē, ka degviela ir vielas, kuras var sadedzināt vai kuras ir tendētas uz degšanu.
Ir vairākas degvielu klases: ir cietais kurināmais, piemēram, ogles, koksne un kūdra; Šāda veida degvielām ir raksturīga stingra sastāvs; koksnes un kūdras gadījumā tos izmanto mājas un rūpniecības apkurei; Savukārt ogles tiek izmantotas mašīnu (kuģu, vilcienu utt.) Pārvietošanai, un, tāpat kā koks, tās izmanto arī apkures vajadzībām.
Par cietā kurināmā izmantošanai tehnikas jābūt tik smalka pulvera, šis apsmidzinot ar gaisu barošanas no cilindra laikā. Tomēr šāda veida degviela var radīt grūtības erozijas dēļ, kas rodas to mašīnu virzuļos, cilindros un vārstos, kuras tos izmanto.
Šķidrās degvielas, piemēram, benzīns, petroleja, dīzeļdegviela vai ligroīns, iegūst no jēlnaftas un galvenokārt izmanto pēc iekšdedzes dzinēju pasūtījuma. Tos raksturo to siltumspēja, gaistamība, viskozitāte, īpatnējais blīvums, sēra saturs, uzliesmošanas temperatūra, mākoņu un sasalšanas temperatūra.
Los combustibles gaseosos son los hidrocarburos naturales y los que son fabricados de manera exclusiva para ser utilizados como combustible. Estos se pueden clasificar en combustibles gaseosos naturales (gas natural) y combustibles gaseosos manufacturados (gas propano, gas butano, gasógeno, y gas de subproducto). Entre sus ventajas está su fácil manejo y transporte por tuberías, mayor poder calorífico y el control de la combustión es mucho más simple ya que permite mantener la temperatura aun con demandas variables.
Ir svarīgi uzsvērt, ka gan ogles, gan nafta, gan gāze ir sastopama tā sauktajās fosilajās degvielās, kas pārstāv tās, kas pirms miljoniem gadu ir izveidojušās uz planētas, no mirušu dzīvnieku un augu organiskām atliekām..
