Vārds līgavas cēlies no "nubo", plīvura, ar kuru Romas sievas mēdza apsegties kā pieticības simbols; kamēr laulība ir arābu izcelsmes apzīmējums ar pūru. Daži uzskata laulību par iemeslu; un kāzas, kā sekas. Kāzu svinības ir jāplāno, jo līgavas saites ir kļuvušas par lielisku saviesīgu pasākumu, kura laikā pāris dalās ar viesiem īpašā dienā savā dzīvē.
Precēšanās, kāzas vai laulība ir reliģiska vai civila ceremonija, ar kuras palīdzību tiek svinēts laulības sākums. Kopumā kāzas ir rituāls, kas formalizē divu cilvēku savienībuĀrējas iestādes priekšā, kas regulē un vada procedūru, kas starp pusēm vai līgumslēdzējām pusēm rada līgumiskas vai juridiskas saistības - saskaņā ar tiesību aktiem. Ceremonija sastāv no vairākām daļām, kas mainās atkarībā no rituāla, kas visbiežāk sastopama rietumu pasaulē: prezentācija autoritātei, pāra izpausme, noslēdzot līgumattiecības, un gredzenu apmaiņa. Neskatoties uz to, notiek arī netradicionālas ceremonijas pāriem, kuri nevēlas vai nespēj piekļūt tradicionālai ceremonijai.
Ir pāri, kas organizē kāzas ar daudziem viesiem, bet citi izvēlas intimitāti vienkāršu, ģimenes saites. Precēšanās ir viens no romantiskāko romantisko komēdiju simboliem, jo tas parāda mūžīgo komēdiju sižetu: Kāzu plāni, 27 kleitas un kāzu diena ir piemērs tam.
Precēties ir atbildības akts, tas ir, lēmums, kam ir turpmākas sekas, tāpēc ir ļoti svarīgi uzņemties šo atbildību un novērtēt ne tikai jūtas, bet arī saderības pakāpi ar otru personu un, ja ir saderīga dzīve kopīga.
Katoļu kāzās, minot vienu gadījumu, apprecas vīrietis un sieviete, kuriem jāveic daži soļi, pirms priesteris paziņo, ka ir izveidojusies saikne. Savukārt civilās kāzas notiek tiesneša vai citas valsts iestādes priekšā. Pēdējā gadījumā saskaņā ar likumu var apprecēties divi vīrieši vai divas sievietes.
Ar kāzām ir saistītas vairākas tradīcijas. Sievietes mēdz valkāt baltas krāsas, bet pāris apmainās ar gredzeniem (aliansēm). Pēc ceremonijas un ballītes jaunie laulātie var izbaudīt savu “kāzu nakti” (pirmo nakti, ko viņi pavada kopā kā precēts pāris), un tad bieži doties “medusmēnesī” (īsās brīvdienās kā svētkos).
