Korāns (Al-Korāns pēc arābu valodas izrunas) ir svēta grāmata vai sava veida Bībele jebkurai personai, kas seko islāma kultūrai. Saskaņā ar vēsturi Korāns ir to vārdu precīzi pierakstīts (precīzi rakstīts), kurus Dievs (Allāhs) atklāja caur sūtņa eņģeli Gabrielu tieši Muhamedam (Muhameds), kura vēstījumi tika iegaumēti un diktēti viņa biedriem; Šai svētajai grāmatai šodien seko aptuveni ceturtā daļa pasaules iedzīvotāju, tas ir, aptuveni 1,3 miljoni cilvēku. Svētā musulmaņu grāmata ir tā pati atklāsme, kas identificēta kristīgajā Bībelē "Dieva (Allāha) izpausme cilvēkam" - notikums, kas ir salīdzināms ar Jēzus parādīšanos kristīgajā reliģijā.
Tā kā viņš diktēja notikumus saviem biedriem, pravietis Muhameds visiem pārliecināja, ka katrs izteiktais vārds ir dievišķā atklāsme, kuru viņš ir saņēmis. Jāatzīmē, ka notikumi netika uzrakstīti uzreiz, jo to izpaušanas atklājumi tiek minēti tikai fragmentāri; Citiem vārdiem sakot, tiklīdz viņš saņēma ziņojumu, Muhamedam bija ieradums to paziņot saviem biedriem, ja viņi neatradās tuvumā, viņš iegaumēja katru notikuma soli, lai panāktu precīzu informācijas izplatīšanu, skaitot lūgšanas, ko daudzi viņa pavadoņi meklēja uzrakstiet tos, lai ģenerētu tūkstošiem eksemplāru.
Par musulmaņiem tradicionāli sauc par "Korāna" tikai sākotnējā arābu valodā, ar precīzu Dieva vārdi, un tāpēc jebkurš tulkojums ir parasti sauc par "Nozīmē Korāns." Grāmata ir sadalīta 114 nodaļās, kuras sauc par sūrām un kuras ir sakārtotas ļoti atšķirīgi no Bībelē esošās organizācijas; tas nesatur lineāru stāstījumu (kā, piemēram, radīšanas stāstā 1. Mozus grāmatā). Suras ir sakārtotas pēc priekšmetiem, gadsimtu gaitā nav mainīts neviens vārds no viņu 114 surām; tādējādi Korāns visos sīkumos paliek tā pati grāmata, kas bija pirms četrpadsmit gadsimtiem. Tikai 200 gadu laikā jau Dieva vārds, kas bija Korānā, iedvesmoja arābu tautas.
