Vārds korupcija sociālajā un tiesiskajā pieejā tiek definēts kā cilvēka darbība, kas pārkāpj tiesību normas un ētikas principus. Korupcija var notikt jebkurā kontekstā, šajā gadījumā korupcija tiks analizēta administratīvā un politiskā nozīmē.
Analītiskākā nozīmē var teikt, ka korupcija nozīmē tīšu objektivitātes principa pārkāpumu, lai no šāda veida rīcības iegūtu personiskus vai saistītus ieguvumus. Ja tiek teikts, ka tas pārkāpj objektivitātes principu, tas ir atsauce tādā nozīmē, ka tas prasa, lai personiskās attiecības neietekmētu ekonomiskus lēmumus, kuros iesaistītas vairākas puses. Piemēram, uzņēmumam ir nepieciešams kancelejas preču piegādātājs, tāpēc vairāki uzņēmumi sola, lai saglabātu amatu, tomēr par atlasi atbildīgā persona ir viena no pretendentiem radinieks, tāpēc piedāvājumu uzvarēs radinieks.
Gan administratīvā, gan politiskā korupcija attiecas uz noziegumiem, kas izdarīti, pildot valsts amatus, lai iegūtu nelikumīgas priekšrocības - darbību, kas tiek veikta slepeni un privāti. Korupcijas formas ir ļoti dažādas, dažas no tām ir:
Kukuļošana ir visatkārtīgākais noziegumos pret valsts pārvaldi, un tas svārstās no pieticīgas summas piegādes drošības virsniekam, lai izvairītos no naudas soda, līdz lielu naudas summu piedāvāšanai par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Ietekmes ietekmēšana ir tas, kad ierēdnis izmanto savu ietekmi, lai iegūtu labu kādam no tuviniekiem (piemēram, ģimenes loceklim), darbībai, kas saistīta ar amatu vai labuma darbu.
Piesavināšanās notiek, ja subjekts tiek nelikumīgi bagātināts, kaitējot valstij. Izmantošana sabiedrisko preču labā, tādu materiālu un aprīkojuma izmantošana, kas nav pirkšanas objekts; tie ir darbības, kas veido piesavināšanos.
Par cēloņiem, kas cēlušies šāda veida korupciju var būt iekšēja vai ārēja. Starp iekšējiem cēloņiem ir: sociālās izpratnes trūkums, izglītības vai apņemšanās kultūras trūkums, negatīvas un sagrozītas paradigmas.
Kā ārējie korupcijas elementi ir: nesodāmība, zemas algas, varas koncentrācija, partizānu korporatīvisms.
Pēc Eiropas politiskajā līmenī, korupcija rada negatīvu ietekmi, kas ražo un nostiprinot sociālo nevienlīdzību, kā arī aizsargā tīklu līdzdalību starp politisko un ekonomisko eliti. Ekonomiski ietekmē korupciju preču un pakalpojumu cenu pieaugumā, mudina projektu apstiprināt, balstoties uz tajos iesaistītā kapitāla vērtību, nevis roku darbu (kas ir ienesīgāks par kuru izdara noziegumu).
