Atlaišana ir darba devēja vienpusējs lēmums izbeigt līgumu vai darba attiecības. Lai veiktu šo darbību, darba devējam ir jābūt pamatotam iemeslam, tādējādi atkarībā no atlaišanas cēloņiem ir iespējams nošķirt trīs veidus: atlaišana objektīvu iemeslu dēļ, disciplinārā atlaišana un kolektīvā atlaišana. Jebkurā no šiem gadījumiem tiesnesis atlaišanu var kvalificēt kā piemērotu, nepieņemamu vai nulle, atkarībā no tā, cik atlaišana ir adekvāta un cik pamatoti ir tās cēloņi.
No otras puses, atlaišanas procesam dažos gadījumos ir jāatbilst virknei formālu prasību, lai tas būtu pilnībā efektīvs. Šīs formālās prasības var atšķirties atkarībā no atlaišanas veida un katra uzņēmuma koplīguma.
Šajā ziņā viens no vissvarīgākajiem aspektiem ir atlaišanas vēstule, kas jāiesniedz darbiniekam ar rokām, lai viņu informētu par situāciju. Objektīva atlaišanas gadījumā darba devējam jāievēro 15 dienu paziņojuma termiņš. Tomēr disciplinārsoda atlaišanas gadījumā nav obligāti iepriekš jāpaziņo darba ņēmējam.
Visbeidzot, vēl viens būtisks atlaišanas procesa jautājums ir atlaišanas pabalsts. Darba devējam par atlaišanu darbiniekam jāmaksā kompensācija, kuras apmērs būs atkarīgs no atlaišanas veida un darba ņēmēja darba apstākļiem (piemēram, algas vai darba stāža). Tāpat darba devējam ir jānodrošina darbiniekam attiecīgais norēķins par algām, atvaļinājumiem un virsstundām.
Pēc šķiršanās procesa pabeigšanas darbinieks un darba devējs var vienoties vai vērsties tiesā, lai atrisinātu atlaišanu un novērtētu tā izcelsmi.
