Devalvācija ir valsts valūtas vērtības apzināta lejupvērsta korekcija attiecībā pret citu valūtu, valūtu grupu vai standartu. Devalvācija ir monetārās politikas rīks, ko izmanto valstis, kurām ir fiksēts vai daļēji fiksēts valūtas kurss. To bieži sajauc ar amortizāciju, un tas ir pretējs pārvērtēšanai.
Par valūtas devalvāciju lemj valdība, kas emitē valūtu, un atšķirībā no amortizācijas tas nav nevalstisku darbību rezultāts. Viens no iemesliem, kāpēc valsts var devalvēt savu valūtu, ir tirdzniecības nelīdzsvarotības apkarošana. Devalvācija padara valsts eksportu lētāku, padarot to konkurētspējīgāku pasaules tirgū. Tas savukārt nozīmē, ka imports ir dārgāks, tāpēc vietējie patērētāji to mazāk iegādājas, vēl vairāk nostiprinot vietējos uzņēmumus.
Kaut arī valūtas devalvācija var šķist pievilcīga iespēja, tam var būt negatīvas sekas. Piemēram, sadārdzinot importu, tas aizsargā vietējās nozares, kuras var kļūt mazāk efektīvas bez konkurences spiediena. Lielāks eksports attiecībā pret importu var arī palielināt kopējo pieprasījumu, kas var izraisīt inflāciju.
Valūtas devalvācija rodas daudzās situācijās, bet tas ir saistīts ar īpašām valdības darbībām. Piemēram, Ēģipte ir saskārusies ar pastāvīgu ASV dolāru (USD) melnā tirgus spiedienu. Melnā tirgus uzplaukums radās ārvalstu valūtas trūkuma dēļ, kas kaitēja vietējiem uzņēmumiem un atturēja no ieguldījumiem ekonomikā. Lai apturētu melnā tirgus aktivitāti, centrālā banka devalvēja Ēģiptes mārciņu 2106. gada martā par 14% salīdzinājumā ar USD.
Ēģiptes akciju tirgus reaģēja labvēlīgi, kad valūta devalvējās. Tomēr melnais tirgus atbildēja ar USD kursa samazināšanos Ēģiptes mārciņai, liekot centrālajai bankai rīkoties tālāk. Paredzams, ka, sākot ar 2016. gada 12. jūliju, centrālā banka atkal devalvēs savu valūtu. Akciju tirgus labvēlīgi reaģēja uz šīm ziņām, sanāksmē 12. jūlijā un pēc tam nedaudz samazinoties 13. jūlijā, kad baņķieri teica, ka nedēļas laikā nenotiks devalvācija.
