Dinastija ir nosaukums, kas piešķirts sociālās vai politiskās varas mantošanas darbībai no ģimenes uz ģimeni, tas ir, ģimenes grupa, kas bija veltīta tai pašai sociālajai funkcijai no paaudzes paaudzē, tiek minēta kā dinastija. Pārsvarā šis jēdziens tiek izmantots valdniekos, kad valsts vai nācijas mandāts nenotiek ar tautas vēlēšanām, bet ir mantojams, vairumā gadījumu šo komandu no tēva piešķīra viņa pirmajam vīriešu dzimuma bērnam, bez Tomēr bija situācijas, kad mandātu piešķīra tēvocim brāļadēlam, no vectēva līdz mazdēlam utt.
Saskaņā ar nodzīvotajiem vēsturiskajiem brīžiem mūsdienās dinastijas nosaukums tiek piešķirts ne tikai iedzimtajam, bet arī biznesa mandātam, tas ir, jebkura ģenealoģiskā pēctecība, kas notiek jebkurā situācijā, kas nozīmē sociālo stāvokli, tiek dēvēta par dinastiju, Šīs personas, kas pieder tai pašai ģimenes grupai, parasti ietekmē vai izceļ viņu pirktspēja vai monetārā vara, kultūras spēks vai citi.
Dažās valstīs, parasti tajās, kuras ir cietušas diktatoriskos procesos, ir izveidotas valdības dinastijas, kurās prezidentūra ir pagājusi filiāli (no tēva līdz dēlam), šāda veida valdību sauc par ģimenes diktatūrām, vairāki piemēri būtu ģimene Duvaljē, kurš mantoja Haiti vai Somozas prezidenta mandātu Nikaragvā, vēl vienu līdzīgu notikumu piedzīvoja Korejas reģions, īpaši Ziemeļkoreja, kur tika saglabāta komunistu tipa dinastija, kur galvenais sauklis ir sociālisms, mandāts tika nodots no vectēvs tēvam un pēc tam dēlam.
Tomēr ne visām dinastijām ir jābūt diktatoriskām un patvaļīgām, demokrātiskā veidā ir izveidotas dažādas politiskās dinastijas, kuru piemērs būtu Amerikas kontinentā, jo galvenais piemērs ir Kenedija dinastija, kurā to varēja tikai Prezidents Džons Kenedijs, lai arī viņa pēcnācēji ieņēma svarīgas politiskas pozīcijas, cits piemērs būtu Buša dinastija, kur tēvam un dēlam izdevās sasniegt prezidenta amatu ar tautas balsojumu, savukārt citi ģimenes locekļi kļuva par valsts vadītājiem.
