Zarnas ir viens no galvenajiem gremošanas procesā iesaistītajiem elementiem: tas ir atbildīgs par visu uzturā esošo barības vielu izdalīšanu, ievadīšanu asinīs un procesa iznīcināšanas toksīnu iznīcināšanu. Tas iet no vēdera uz tūpli, precīzi atrodoties vēdera dobuma vidū; Tas sastāv no diviem segmentiem: tievās zarnas, kuras izmērs ir no 10 līdz 12 metriem, un resnās zarnas, kas tiek lēsts par 1 vai 1,5 metriem un sastāv no aklās zarnas, resnās zarnas, taisnās zarnas un tūpļa. Šis termins nāk no grieķu valodas "zarnu", un to sauc arī par viscerālo cauruļu sistēmu. To, tāpat kā jebkuru citu dzīvo būtņu orgānu, var ietekmēt dažādi apstākļi; Tie ietver vēzi, audzējus un dažādu parazītu klātbūtni.
Dizentērija ir slimība, kas ietekmē zarnu, un to raksturo pastāvīgs zarnu iekaisums, īpaši resnās zarnas zonā. Tas tādā pašā veidā rada caureju, ko papildina izkārnījumi un gļotas. Ja to neārstē laikā, dizentērija var izraisīt nāvi. To izraisa bakteriālas infekcijas, parazītu invāzija vai ķīmiski kairinātāji; Starp visbiežāk sastopamajām baktēriju sugām, kas to var izraisīt, ir Shigella, papildus Entamoeba hystolitica. Tieši šo divu dēļ slimība agrāk izplatījās vieglāk uz kuģiem un pat uz sauszemes, izraisot vairāk nāves gadījumu nekā karos.
Tā ir slimība, kas kopš seniem laikiem tika pētīta tekstos, sākot no austrumiem līdz rietumiem, kas pazīstama ar nosaukumu " vēdera plūsma ". Jo Eiropā viņi izmanto, lai nomierinātu simptomus ar olu dzeltenumiem, bet Amerikā, ierodoties Pedro Mártir ar ipecacuana, auga dzimtene ir Mesoamerica, Brazīlijā un Kolumbijā. Līdz šim atkarībā no cēloņa ir noteikti divi dizentērijas veidi: baktēriju izcelsmes dizentērija, ko izraisa tādi paraugi kā enteroinvazīvi E. coli un Yersinia enterocolitica; parazitāras izcelsmes dizentērija, ko izraisa tādas sugas kā Balantidium coli.
