Kas ir drāma? »Tās definīcija un nozīme

Anonim

Dramatisms ir grieķu izcelsmes termins, ko kopš 18. gadsimta lieto, lai apzīmētu teātra apakšžanru, kurā apvienotas traģēdijas un komēdijas īpašības. To raksturo mūsdienu sabiedrības ikdienas dzīves atspoguļojums ar autoru. Dramatiskajās filmās, atšķirībā no saldajām komēdijām, ir skumjas, arguments, kas parāda sižeta galvenā varoņa ciešanas, kuram jāsaskaras ar dažādām grūtību situācijām.

Dramatiski filmas ir arī daudzos gadījumos skumji beidzās, kas atstāj vēl lielāku rūgta iespaidu uz skatītāju, kurš ir redzējis kādu spēli ar noslēgšanas iepretim tipisku laimīgais no pasaku stāsts. Dramatiskie darbi ir emocionāli intensīvi, un skatītāju reizēm var pārņemt darba tonis. Īpaši tad, ja personīgajā dzīvē cilvēks piedzīvo ciešanu laiku, viņš ir arī neaizsargātāks pret to, kādu iespaidu drāma var radīt viņu prātā.

Ir arī citi mākslas žanri, kas var dot vietu arī drāmai: dzeja dod vietu arī dramatiskajiem dzejoļiem, tāpat kā dažu dziesmu tekstos ir arī šī sastāvdaļa. Tādā pašā veidā teātra žanrs dod vietu arī dramatiskajiem darbiem, kas skatītājā rada emociju un jūtu katarsi.

Literatūra un kino ir divas mākslas, kurām ir liela daļa iedvesmas viņu pašu dzīvē, jo abas parāda veidu, kā stāstīt stāstus. Tāpēc jāatzīmē, ka dzīvē ir posmi, kad drāma var parādīties, kā to parāda neveiksmes epizodes, kurās apvienojas dažādi traģiski notikumi. Dzīvē ir arī dramatiski notikumi, kuriem ir bēdīgas beigas.

Ietvaros kinematogrāfijas jomā, mēs atrodam ievērojamu skaitu filmu, kas ir daļa no dramatisko žanra. Starp nozīmīgākajiem visā vēsturē mēs atrodam, piemēram, filmu "Titāniks", kuras Džeimss Kamerons pirmizrādi piedzīvoja 1997. gadā ar galvenajiem varoņiem Leonardo Di Kaprio un Keitu Vinsletu.

Šī filma, kas ieguvusi vienpadsmit Oskarus, tiek uzskatīta par vienu no vissvarīgākajām drāmām septītās mākslas vēsturē, taču papildus tam mēs varētu izcelt arī citas tikpat nozīmīgas filmas kā, piemēram, "Dzīve ir skaista". Itālis Roberto Benigni bija tas, kurš 1997. gadā vadīja un spēlēja galveno lomu, gūstot lielus publikas un kritiskus panākumus, kas viņam nopelnīja milzīgas piecdesmit starptautiskas balvas.