Inbreeding ir prakse, saskaņā ar kuru indivīdu grupa noraida vai noliedz tādu indivīdu iekļaušanu, kas nav pati grupa. Inbreeding ir sociāla uzvedība vai attieksme, kurā citu grupu locekļiem tiek liegts vai nu laulības, vai reprodukcijas nolūkos apvienoties vai apvienoties ar noteiktas grupas locekļiem.
Šajā ziņā endogāmām grupām parasti ir ierobežojumi to grupas savienībās vai laulībās, ņemot vērā tādus faktorus kā: kopēja cilts, piederība tai pašai sociālajai klasei vai izcelsme, viena reliģija, piederība tai pašai etniskajai grupai vai jābūt dzimtam tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā.
Agrāk ciltsdarbs bija izplatīts vairāku iemeslu dēļ: izveidojot alianses ar citām vienas un tās pašas sociālās klases grupām (aristokrātiem, buržuāziem), saglabājot rases tīrību un saglabājot varu vienas ģimenes ietvaros (aristokrātijas, hegemoniskas grupas)
Saistībā ar dzīvnieku pasauli var runāt arī par ciltsdarbu, kas būtu ģenētiski izolētas vai vienas ģimenes piederīgu rases pārstāvju šķērsošana. Bioloģijas ziņā ciltsdarbs starp vienas ģimenes locekļiem parasti ir prakse, kurai ir negatīvas sekas (ģenētiskas izmaiņas notiek biežāk, un pēcnācēji ir vairāk pakļauti slimībām).
Katrai profesionālajai grupai ir savi kodeksi, noteikumi un paražas. Šie savienojošie elementi un saite nodrošina zināmu inbreedingu. Tas ir veids, kā pasargāt sevi un izvairīties no citu līdzīgu grupu sāncensības. Tajā pašā laikā profesionālā inbreeding ir savstarpējas palīdzības mehānisms starp nozares pārstāvjiem. Varētu teikt, ka tas ir sava veida nerakstīts likums, ko var apkopot ar šādu principu: “Es jums palīdzu, ja man tas kādreiz ir vajadzīgs”. Ir daži izteicieni, kas norāda uz šo paradumu (piemēram, ugunsdzēsēju vidū viņiem nav jāuzkāpj uz šļūtenes, vai arī tas ir starp mums).
Profesionālā inbreeding ir darba prakse, kas noraidīta no ētiskā viedokļa, jo tā mēdz aizsargāt cilvēkus, iekļaujoties grupā, neņemot vērā viņu uzvedības likumību.
Eksogāmija ir pretēja ciltsdarbam. Šajā ziņā tā ir laulības savienību apvienošanas vai nodibināšanas prakse starp dažādas izcelsmes cilvēkiem, sociālām, etniskām, reliģiskām vai ģeogrāfiskām grupām. Bioloģija savukārt uzskata eksogāmiju par dažādu rasu, populāciju vai kopienu indivīdu šķērsošanu, kā rezultātā ģenētiskā līmenī kļūst arvien neviendabīgāki pēcnācēji.
