Epilogs ir jēdziens, kas mūsu valodā ir saistīts ar to, kas ir beigās vai kas notiek pēdējā instancē, un lietu lieto šajā vietā, vai nu runā, literārā darbā, ziņojumā, esejā vai jebkurā citā vietā. rakstiskā kompozīcija.
No cita viedokļa epilogs var atsaukties arī uz papildu piezīmēm, kas nepieder pie galvenajiem darbā stāstītajiem notikumiem, bet kas var daudz veicināt jūsu izpratni. Grāmata, kas analizē daļu no vēstures par valsti, varētu ietvert savos epilogs notikumiem, kas notikuši citās kontinenta daļās vai visā pasaulē, un kas varētu būt ietekmējuši kaut kādā veidā situāciju šajā valstī; Turklāt tie kalpo lasītājam, ja viņam nav iepriekšēju zināšanu par attiecīgo valsti, lai radītu līdzības ar laikmetu, par kuru jūs runājat. Šāda veida pielikumi ļauj mums izveidot attiecīgās valsts vēsturisko situāciju un sadarboties ar teksta izpratni plašā mērogā.
Grāmatas vai literārā darba epilogs nosaka stāsta pēdējos notikumus. Tajā būs visi notikumi, kas izbeidz intrigu. Tā ir teksta daļa, kas apraksta sižetu veidojošo varoņu likteni. Epilogā jūs varat arī atklāt faktus, kas papildina darbības nozīmi.
Teātra darbā epilogs ir pēdējā aina, pēdējā saruna vai pēdējā cēliena noslēguma darbība.
Epilogs ir pretstats prologam, kas tiek definēts kā daļa, kas ir pirms stāsta. Prologā tiek pārstāsti visi notikumi, kas notiek pirms galvenā stāstījuma. Tāpēc prologs ir notikuma sākotnējā daļa.
Senos laikos epilogs tika izmantots, lai radītu mūsdienu teātros gaidīto efektu - sainetes, kas tiek atskaņoti pēc traģēdijas vai drāmas, it kā nomierinātu vardarbīgos iespaidus, kurus šis gabals ir satraucis . Tā bija sava veida atpūta, kas tika piedāvāta iztēles un izjūtas aktivitātei.
Narratoloģijā (zinātne, kas pēta dažādas stāstījuma daļas), epilogam jāatbilst virknei nosacījumu, lai to uzskatītu par tādu; tie ir atkarīgi no izstrādātā darba veida un mērķiem, kas ar to tiek sasniegti. Tomēr būtiskākais aspekts, ko nedrīkst palaist garām neviens epilogs, ir tā kvalitāte kā pārliecinoša un pilnīga. Tas nenozīmē, ka cilvēks var uzzināt darba sižetu, vienkārši lasot epilogu, bet gan to, ka šajā daļā jābūt darba pamatpunktiem. Arī autors var izmantot šo pēdējo nodaļu, lai izskaidrotu lietas, kas no pirmā acu uzmetiena nav bijušas pārliecinošas.
