Zinātne

Kas ir eitrofikācija? »Tās definīcija un nozīme

Anonim

Eitrofikāciju raksturo pārmērīga augu un aļģu augšana, jo palielinās viena vai vairāku fotosintēzei nepieciešamo augšanu ierobežojošo faktoru, piemēram, saules gaismas, oglekļa dioksīda un barības vielu mēslojuma, pieejamība. Eitrofikācija dabiski notiek gadsimtu gaitā, ezeriem novecojot un piepildoties ar nogulsnēm. Tomēr cilvēku darbība ir paātrinājusi eitrofikācijas ātrumu un apjomu, ūdens ekosistēmās izdalot barības vielas, piemēram, slāpekli un fosforu, punktveida izplūdes un nepilnas slodzes (kultūras eitrofikācija), kas dramatiski ietekmē ūdens avotus. dzeramais ūdens, zvejniecības un atpūtas ūdenstilpes.

Piemēram, akvakultūras zinātnieki un dīķu apsaimniekotāji bieži tīšām eitrofizē ūdenstilpes, pievienojot mēslošanas līdzekļus, lai palielinātu primāro produktivitāti un palielinātu ekonomiski svarīgu atpūtas zivju blīvumu un biomasu, palielinot ietekmi uz zivīm. augstāks trofiskais līmenis. Tomēr pagājušā gadsimta 60. un 70. gados zinātnieki saistīja aļģu ziedēšanu ar barības vielu bagātināšanu, ko izraisīja tādas antropogēnas darbības kā lauksaimniecība, rūpniecība un notekūdeņu iznīcināšana. Kultūras eitrofikācijas zināmās sekas ir zilaļģu ziedēšana, piesārņota dzeramā ūdens piegāde, atpūtas iespēju pasliktināšanās un hipoksija. TheParedzētās eitrofikācijas izraisīto zaudējumu izmaksas Amerikas Savienotajās Valstīs ir aptuveni 2,2 miljardi USD gadā.

Visnozīmīgākais efekts kultūras eitrofikācijas ir izveidot blīvu ziedēšanu kaitīgas un smirdošs fitoplanktonu, kas samazina ūdens skaidrība un bojājumus ūdens kvalitāti. Aļģu ziedēšana ierobežo gaismas iekļūšanu, samazinot augšanu un izraisot augu bojāeju piekrastes rajonos, vienlaikus samazinot arī plēsēju panākumus, kuriem laupīšanai vajadzīga gaisma. Turklāt ar eitrofikāciju saistītais lielais fotosintēzes ātrums var iztukšot izšķīdušo neorganisko oglekli un paaugstināt pH līmeni līdz ārkārtējam līmenim dienas laikā.

Paaugstināts pH savukārt var būt “akls” organisms, kas atkarīgs no izšķīdušo ķīmisko signālu uztveres par tā izdzīvošanu, ietekmējot tā ķīmijjutīgās spējas.