Tā ir kārtīga vietas atbrīvošana. Šo pārvietošanu cilvēki veic viņu aizsardzībai, ja pastāv risks, ka viņi apdraud savu dzīvību tādā veidā, ka viņi pārceļas uz citu vietu un izvairās no nenovēršama kaitējuma.
Evakuācija var notikt brīvprātīgi, tas ir, vietas iedzīvotājs vai kaimiņš uztver briesmas vai postījumus, pēc tam nolemj aizbraukt, lai glābtu savu dzīvību, vai arī to var vadīt valsts drošības vai civilās aizsardzības spēki zaudējuma gadījumā, piemēram, piemēram, plūdi, zemestrīces, ugunsgrēki, zemes nogruvumi zemes, starp citu.
Dabas katastrofas, piemēram, zemestrīces un spēcīgas lietavas, un katastrofas, piemēram, ugunsgrēki, ir visizplatītākie evakuācijas cēloņi cilvēkiem, kuri dzīvo vai varētu tos skart. Tādēļ, ja jums ir valsts meteoroloģiskā dienesta sniegta informācija, kas norāda, ka būs spēcīgs lietus un vēja vētra, par civilās drošības garantēšanu atbildīgās iestādes tuvojas šai teritorijai un mudina kaimiņus pamest šo vietu, lai glābtu viņu dzīvības.
Bīstamības evakuācijas mērķis ir saglabāt cilvēku un, attiecīgā gadījumā, nelaimē nonākušo dzīvnieku dzīvību un drošību. Tomēr jāņem vērā, ka evakuācijas plāna īstenošana ir ārkārtīgi svarīga, lai cilvēku lavīnas neizraisītu nopietnas sekas, jo izmisums atstāt šo vietu var izraisīt nekārtības un haosu, kaitējot vairāk cilvēkiem nekā pats ļauns. Ieteicams saglabāt mieru, veikt priekšapmācības ēkās, kurās apmeklē vai dzīvo daudzi cilvēki, ir avārijas izejas, ugunsdzēšamie aparāti utt.
Nozīmīgā evakuācija gadījums bija viens, kas notika 26. aprīlī, 1986. gada, jo pilsēta Černobiļas, Ukrainā ziemeļos, pirms jumta pūšana uz kodolenerģijas reaktoru, kas atrodas netālu no pilsētas, aptuveni 14,5 kilometru attālumā..
No otras puses, šis vārds attiecas uz izkārnījumu (nesagremota pārtika, baktērijas, gļotas un šūnas, kas izkliedē zarnas) kustību caur zarnām un no tūpļa. To sauc arī par defekāciju.
