Īstā akadēmija to definē kā pārmērīgu prieku, prieku, gandarījumu, lielu sajūsmu par kaut ko vai kādu. Darbība vai īpašība, kas parāda prieku, entuziasmu, gavilēšanu, uzmundrinājumu. Reliģiskajā sfērā tiek runāts par pārmērīgu Dieva slavēšanu, prieka atrašanu, lai iepriecinātu viņu, piesaistot mieru. Būt tikumam, ko kristietis jūtas pašapmierināts attiecībā pret Dieva dievišķo taisnīgumu, jūtas paaugstināts, lai iegūtu dievišķu žēlastību un labvēlību.
Mūsdienu laikmetā tas ir maz lietojams vai neizmantojams vārds, jo to maina vārds paaugstināt, kas nozīmē slavēt, izcelt, piešķirt varenību vai piešķirt vērtību objektam, lietai vai personai. Vārds exult galvenokārt tiek izmantots slavēšanai, kas tika dota Dievam par visiem labumiem, ko viņa mācekļi guva vai nu sava darba augļa, vai arī paklausības dēļ, ko viņi deva ticībai pret Dievu; izpaužot dažādas jūtas, viņi jutās paaugstināti vai paaugstināti, izcīnot uzvaras, kuras veltīja radītājam.
Piemērs tam bija, kad Jeruzalemes sienas nokrita, ieraugot sabrukumu, viņi sajuta sirdī paaugstinājumu par šo faktu un sāka slavēt Dievu, kliedzot izcilas pateicības dziesmas. Viena no radīšanas brīnumu izpausmēm ir parādīta Bībeles psalmos, jo tur ķēniņš Dāvids slavē dzejā, kur viņš mīlošā Dieva rokās izceļ radības brīnumu.
