Reģistrācijas ticība tiek definēta kā kvalitāte, ko valsts piešķir daudziem cilvēkiem, saskaņā ar kuru tās atspoguļotie fakti tiek uzskatīti par patiesiem un patiesiem, radot priviliģētās sekas, kuras viņiem piešķir likums.
Sabiedrības ticība dzimtsarakstu reģistram šķiet noteikta oficiālajā dzimtsarakstu nodaļā. Dzimtsarakstu likuma 2. pants nosaka, ka dzimtsaraksts ir reģistrēto faktu pierādījums, tā ka minētā publiskā reģistra uzraksti kļūst ne tikai par privileģētiem, bet arī par ekskluzīviem pierādījumiem, lai apstrīdētu faktu reģistrēts minētajā reģistrā, ir svarīgi, lai tajā pašā laikā sāktu attiecīgās reģistra pozīcijas labošanu. Tam pamatā ir pieņēmums par reģistrēto faktu precizitāti. (publiskais reģistrs), kur jāsecina, ka reģistra ieraksti apliecina attiecīgā reģistra būtiskos apstākļus: reģistrētā notikuma esamību un efektivitāti, iesaistītos subjektus un laiku un vietu, kur tas notika.
Jāpatur prātā, ka dzimtsarakstu nodaļā tiek ierakstīti vissvarīgākie personas dzīves notikumi: dzimšana, laulība, nāve un, iespējams, jautājumi, kas saistīti ar viņu rīcībspēju.
Mums ir skaidri jānosaka, kas ir trešo personu hipotēka, kas atkal ir definēta jau minētajā Hipotēku likuma pantā, personai, kas iegādājas, jāatbilst šādām prasībām:
- Iegūstiet pareizi reģistrētu īpašumu (vai citas apdrošināmas tiesības).
- Jums jārīkojas labticīgi.
- Iegādei jābūt atlīdzībai (tas ir, ar atlīdzību no jūsu puses: pārdošana, barteris.)
- Iegūt no iepriekšējā reģistrācijas īpašnieka; Tas ir, tas ir jāpērk no personas, kas norādīta reģistrā.
- Reģistrējot savu iegādi (t.i., jums jāreģistrē sava iegāde un jākļūst par jauno reģistratoru)
Šādā gadījumā iegūšana jaunajam reģistrētājam vairs nav pieļaujama, neatkarīgi no tā, vai iegādi, kuru to pārsūtījis, vēlāk varētu atzīt par spēkā neesošu un ka personai, kas to pārsūtījusi, būtu pienākums veikt kompensāciju kurš ir ievainots. Jebkurā gadījumā trešā puse, kas ieķīlāta sabiedrības ticības dēļ, turpinās izmantot iegūtās tiesības.
