Fotoattēlu, kas publicēts grafiskā tipa plašsaziņas līdzekļos, sauc par fotonovietnēm, kuru galvenā iezīme ir ietekme un informācija, ko tā rada lietotāju vidū, un nav jāņem vērā to papildinošais teksts. Parasti šis nosaukums parasti ir nedaudz garāks nekā tas, ko varēja redzēt parastā raksta fotoattēlā, taču nesasniedzot tik lielu garumu. Foto ziņu galvenais mērķis ir tas, ka tās pašas par sevi atklāj ievērojamu informācijas daudzumu, faktu, kas prasa tikai dažus paskaidrojumus, kas tos ievieto kontekstā, taču to nevajadzētu pārāk paplašināt.
Ļoti bieži šāda veida rakstus papildina īss teksts, parasti teksts, kas pavada fotonotikas, ir īsāks nekā tas, kas tiek ievietots tradicionālajā fotoattēlā avīzē, tas ir tāpēc, ka fotouzņēmumi ir spēj konkrēti un spēcīgi paust informāciju.
Iepriekšminētajam ir iespējams aprakstīt foto jaunumus kā attēlu, kas pat bez atbilstoša informācijas, tas ir, piezīmes, pavadījuma rakstam ir spēja jebkurā gadījumā parādīt informatīvo pamatotību, paldies uz fakta vai tajā attēlotās personas izteikto spēku, jo būtībā foto ziņās tiek mēģināts izcelt grafisko faktu un šī iemesla dēļ pievienojamais formulējums vairs nav pārāk svarīgs, jo Attēls pats par sevi atspoguļo ziņu vērtību.
Atšķirībā no tradicionālā, tas ir, gara teksta, kam pievienota diezgan maza ilustratīva fotogrāfija ar konkrētas rindas parakstu, fotonovietās parasti ir izmantot daudz garākus parakstus, teksta garums nepārsniedz 15 rindas, un tajā ir arī nosaukums, kas nedrīkst pārsniegt kompozīcijas rindu. No otras puses, tā kā tā ir fotogrāfija, kas jau nozīmē jaunumu notikumu, nebūs nepieciešams, lai attiecīgais nosaukums parādītu informatīvu raksturu, tādējādi pieļaujot lielāku brīvību, izvēloties virsrakstu.