Cilvēkiem gan inteliģence, gan griba ir divi no vissvarīgākajiem personības attīstības balstiem. No vienas puses, intelekts ir atbildīgs par gribas gaismu, jo, intelektuāli pārdomājot, indivīdam var būt vairāk informācijas lēmuma pieņemšanai. Kaut arī gribas spēks ir pilnīgi personisks un tāpēc nav nododams tālāk. Tas nozīmē, ka lēmums augt kā personībai, pilnveidot sevi un iet tālāk, nekā jūs domājat, ir pilnīgi personisks un nepārsniedzams. Piemērs tam ir, kad indivīds mudina citu atmest netikumualkohola, tomēr, ja minētā persona nevēlas sasniegt šo mērķi iekšējas motivācijas dēļ, tad šādas darbības uzsākšana būs neiespējama.
Brīdī, kad cilvēks nolemj trenēt savu gribasspēku, viņš var pārsteigt sevi ar rezultātiem, kurus viņi iegūs ar pūlēm un izturību. Gribas spēku var raksturot kā nepieciešamu motoru visās dzīves jomās, proti, tas kalpo ne tikai tā pielietošanai personiskajā līmenī, bet arī profesionālajā jomā. Cilvēka ikdienas dzīvē var būt šķēršļi un konflikti, ar kuriem cilvēks var saskarties kā varonis, tas ir tāpēc, ka nav lielāka spēka nekā gribasspēks.
Lai gan ir liels skaits cilvēku, kuri mēdz uzskatīt, ka paškontrole un pašdisciplīna ir veids, kā atņemt sev noteiktas lietas, ierobežot savu brīvību, realitāte ir tāda, ka paškontrole ir vairāk saistīta ar spēju pārvaldīt mērķus nekā viņi ir konfliktā, un, šādi rīkojoties, indivīds jūtas labi pret sevi.
Papildus iepriekš minētajam, jāatzīmē, ka gribasspēks ļauj arī mums pārdomāt mūsu pašu stāvokli un prāta, kas ļauj personai, kas nevar pārvarēt ar mazdūšību, saskaroties ar sarežģītā situācijā vai kontrolēt slikts garastāvoklis, kas tiek ģenerēts aiz dusmām uz citu indivīdu.
