Fumus bonis iuris vai fumus boni iuris tulkojumā burtiski nozīmē " labu likumu dūmi ", bet tā semantiskajā nozīmē tas jāsaprot kā likuma parādīšanās vai ārēja parādīšanās. Fumus bonis iuris ir labas likuma novērtējums, kas kriminālprocesā tiek tulkots kurā izmeklētajam faktam ir nozieguma raksturs un varbūtība, ka apsūdzētais ir piedalījies tā izdarīšanā. Tajā ir pamatoti pārliecības elementi, kas varētu apdraudēt tiesājamās personas kriminālatbildību, ar varbūtību, ka uz minēto personu krīt kriminālsods, kas novedīs pie viņa brīvības atņemšanas uz ilgu laiku.
To sauc arī par izsaukto tiesību pareizību; " fumus bonis iuris " kopā ar " periculum in mora " (briesmas aizkavēšanos) ir nosacījumi vai budžets, kas nepieciešams, lai iegūtu un aizsargātu piesardzības pasākumu, pēdējais ir piesardzības lēmums, kas izpildīts izmēģinājuma laikā, un tam piemīt īpašības savdabīgs pēc procesa veida, lai būtu piesardzīgs. Ja nepastāv neviens no šiem diviem pieņēmumiem, nav ne nepieciešamības, ne likumības piemērot piesardzības pasākumu.
Fumus bonis iuris ir pirmā prasība, kas tiesnesim jāpārbauda, saskaroties ar pienākumu izdot piesardzības rīkojumu. Vienkārši sakot, tas izpaužas kā tiesas vai pamatojuma esamība, ja tiesa, kas ir atbildīga par tā pieņemšanu, paredz nopietnas varbūtības, ka pasākuma iesniedzējs gūs labumu no galīgās tiesas rezolūcijas noteikumiem. Tas ir nekas cits kā subjektīvs un lielā mērā diskrecionārs tiesneša novērtējums par izskatu, ka pastāv ar likumu aizsargātas, pilnīgi kopsavilktas un virspusējas intereses.
