Termins Hamsa ir arābu izcelsmes un tā nozīme ir "pieci", kas attiecas uz 5 rokas pirkstiem. Tas ir sastopams dažādās austrumu doktrīnās, piemēram, jūdaismā, islāmā un budismā, katrai no tām ir sava nozīme. Hamsa ir pazīstama arī kā “Mirjama roka”, it īpaši ebreju kultūrā, un musulmaņu kā “Fatima roka”, savukārt budismā to sauc par “Abhaya Mudra”. Šis simbols parasti tiek izmantots juvelierizstrādājumu un gobelēnu rūpniecībā. Tās simbolika ir aizsardzība, un to parasti izmanto kā aizsardzību pret ļauno aci, galvenokārt ebrejiem, kristiešiem un musulmaņiem.
Hamsa kā tāds tiek pieņemts kā amulets, lai aizsargātu ļaunu aci vai jebkuru nelaimi. "Hamsa rokas" simbolu raksturo simetriskas labās rokas dizains ar pieciem pirkstiem: vidējais pirksts centrā, zeltnesis un rādītājpirksts abās pusēs, nedaudz īsāks par sirdi un vienādi viens otram un galu galā divi līdzīga izmēra īkšķi, kuriem abiem ir rokas izliekums uz āru.
Hamsas ietvaros ir iespējams atrast citus simbolus, piemēram, acis, Dāvida zvaigznes, zivis un citus, lai stiprinātu tā spēku. Jāatzīmē, ka tam ir daudz pārstāvniecību. Piemērs tam ir, ja to attēlo ar pirkstiem kopā. Cilvēkiem hamsa ir amulets, ko izmanto veiksmei, ja pirksti ir atdalīti, to izmanto, lai aizkavētu negatīvās enerģijas.
Kā amuletu hamsu kartaginieši nēsāja kopš 820. gada pirms mūsu ēras, un, kamēr Āfrikas kontinenta ziemeļu reģionā tā bija saistīta ar dievietes Tanitas atribūtu; vēlāk tas nonāca berberiem un magrebiešiem.
Pēc šādiem notikumiem ebreju un arābu kultūras to pieņēma kā neatkarīgu motīvu. Tiek uzskatīts, ka tas tika iekļauts šajās kultūrās kā motīvs, kas pazīstams kā Dieva roka, kura izcelsme ir saistīta ar anikonismu.
