Nācis no angļu valodas saknēm un galvenokārt definēts kā fizisko un taustāmo komponentu un ierīču kopums, kas veido datoru. Arī sazaroti divu veidu aparatūra, kas ir: pamata aparatūra, kas ir tieši procesors, monitors, tastatūra un pele. Un papildu aparatūra, kas tiek aprakstīta kā visas pārējās sastāvdaļas, piemēram, printeris, skeneris, tīmekļa kamera utt. Aparatūru veido arī dažāda veida grupas, kas uzskaitītas, norādītas un īsumā definētas šādā secībā:
Ievades ierīce: definētas kā visas ierīces, kas centrālajam procesoram nosūta ārēju informāciju.
Mikroshēmojums: tā ir vissvarīgākā datora daļa, jo tā ļauj tam darboties kā galvenajai asij un ļauj informācijas plūsmai starp mikroprocesoru un pārējām mātesplates sastāvdaļām.
Centrālā procesora vienība: tā sastāv no viena vai vairākiem mikroprocesoriem, kas ir atbildīgi par instrukciju izpildi un datu precīzas definīcijas pārvaldību un apstrādi, tās ir datorsistēmas smadzenes.
Vadības bloks: atbild par instrukciju izpildes kontroli un to dekodēšanu, lai tās pēc tam izpildītu apstrādes blokā.
Loģiski-aritmētiskā vienība: tā ir apstrādes vienība, kurā tiek veiktas visas atbilstošās loģiskās un aritmētiskās darbības.
Galvenā vai primārā atmiņa: šajā atmiņā ir RAM, kas ir integrēta shēma, kas īslaicīgi uzglabā programmas, datus un informāciju, jo tās saturs tiek zaudēts, kad RAM atmiņa tiek izslēgta, to var lasīt un rakstīt, tāpēc to var modificēt. ROM tiek ierakstīts mikroshēmās tieši no ražotāja, ir tikai lasāms un nemaināms. Cache, kas ir tikai ātrgaitas sistēma, kas nodrošina ātru piekļuvi lietotāja kopijai.
Sekundārā vai papildu atmiņa: tā ir atmiņa, kas ļauj informāciju glabāt ierīcēs, kas nav iekšējas, piemēram, disketes, kompaktdiski, ārējās atmiņas.
Izejas ierīce: ir visas ierīces, kas saņem datora sūtītos datus un ļauj tos ārēji izmantot, piemēram, printeri. Ploters, austiņas utt.
