Augu histoloģija ir bioloģijas nozare, kas atbild par augu audu analīzi. Audu ir kopums, šūnu ar specifiskām funkcijām. Katru orgānu, kas veido augu, veido dažādi audi. Šajā ziņā augu histoloģija mēģina analizēt visu, kas saistīts ar dažādu šūnu veidu izcelsmi, morfoloģiju, struktūru un funkcijām, kā arī ārpusšūnu elementiem, kas tos veido.
Pēc audu funkcijas tos iedala:
- Primārie vai embrionālie, no kuriem iegūst tā dēvētos " meristemātiskos " audus, šie audi ir atbildīgi par auga augšanu vai nu garumā, vai biezumā. Šūnas, kas veido šos audus, raksturo ļoti mazas, ar regulāru formu, lielu kodolu, tām ir ļoti plānas šūnu sienas un tās aktīvi vairojas.
- Pieaugušie vai pastāvīgie, tajos ir audi: fundamentāli, aizsargājoši, vadoši, ražojoši un atbalstoši.
- Pamata audi: tie ir atbildīgi par auga uzturu un rezerves uzkrāšanos.
- Aizsardzības audumi ir tie, kas veido augu ārējo daļu un ir atbildīgi par to pasargāšanu no ārējiem faktoriem. Šie epidermas audi pārklāj saknes, kātiņus un lapas, aizsargā auga gaisa zonu no dehidratācijas un ļauj absorbēt ūdeni un barības vielas no zemes dzīles.
- Vadošie audi: šie audi ir atbildīgi par barības vielu transportēšanu, kas iet no sakņu zonas uz lapām vai otrādi.
- Audumu izgatavošana: tos veido šūnu kopums, kas izplatīts citos audos un kas ražo noteiktas vielas, kuras uzskata par augu atkritumiem.
- Atbalsta audumi: to misija ir piedāvāt augam konsistenci un izturību. Tie ir audi, kas strukturē auga skeletu un liek tam stāvēt taisni.
Augu histoloģija ir nozare, kurai ir būtiska nozīme bioloģijā, jo caur to var zināt katru no audiem, kas veido augu, kā arī attiecīgos augu orgānus, kas ļauj augam pareizi augt un attīstīties.
