Impresionisms ir mākslas forma, kas dzimusi 19. gadsimtā un ir saistīta ar glezniecību, jo tie, kas to izmantoja, bija mazliet drosmīgi, jo tas, ko viņi stāstīja, nebija tas, kas patiesībā bija, bet gan iespaids, ko gaisma izraisīja objekts, ko Impresionistu notverti savos darbos.
Francija bija tā teikt šūpulis, kas attīstīja šo mākslu, kas vēlāk izplatījās visā Eiropā. Gaisma ir galvenais varonis, atstājot malā attēloto objektu identitāti. Vēl viena šīs mākslinieciskās tendences iezīme ir primāro krāsu izmantošana, kuras tika izmantotas nesajaucot, vismazāk izmantojot tumšās krāsas.
Impresionisti-gleznotāji darīja savu darbu bez nolūka slēpt katru veikto otas triecienu, radot visu vienotu. Ap šo mākslas veidu ir bijuši dažādi vārdi, starp kuriem izceļas arī Edgars Degas, Pjērs-Auguste Renuārs. Lai gan katrs no viņiem pieskārās savādāk, bet vienmēr atradās impresionisma iezīmēs.
Ir arī impresionistu mūzika, kas sākās Francijā 19. gadsimta beigās. Šajā žanrā bija daudz citu nozīmīgu mūziķu, piemēram, Moriss Ravels, Klods Debisī. Impresionistu mūzika skaitījās ar septiņām skalām, taču tās izzuda līdz ar mūzikas baroka dzimšanu.
Šī žanra komponisti centās pārtraukt stigmas, kādas sabiedrībai bija attiecībā uz to, tāpēc tās rotāšanai pievienoja spontanitāti un dabas skaņas.
