Jo reālajā Spānijas akadēmijā, vārds interpretācija tiek noteikta kā "paskaidrot vai paziņot jēgu kaut ko, bet galvenokārt, ka teksta", "paskaidro, rīcību, vārdus vai notikumus, kas var saprast dažādos veidos", šis vārds cēlies no latīņu "Interpretatĭo, -ōnis". Interpretācija ir sekas akta interpretāciju, kad persona interpretē notikums, notikums vai defekts no sava veida publicētā materiāla un kļūst saprotams un pat pakļauti šī persona uz jaunu veidu, kas spēj to izteikt, bet ir tādā veidā, kas ir uzticams šīs interpretācijas elementam, tāpēc to nosaka kā interpretāciju.
Zināšanas par interpretācijas sniegumu ir pretstats reprezentācijas darbībai. Attēlojums sastāv no materiāla fakta pasniegšanas, izmantojot dažāda rakstura simbolus, savukārt interpretācijas pamatā ir materiālās realitātes atjaunošana vai labošana, kurā ietilpst objektivitātes attēlojums.
"Interpretācija", ir saistīts ar vārdu "hermeneitika", šis vārds tiek noteikta kā māksla, kas ir balstīta uz interpretāciju tekstu, bet jo īpaši no tām darbi, kas tiek ievērotas par svētu. No filozofijas viedokļa, kuru aizsargāja "Hans-Georgs Gadamers", kurš bija vācu gudrais, kas slavens ar savu radību "patiesība" un "metode", kas apraksta patiesības hipotēzi un izveido paņēmienus, kas ļauj izpaust universalizācija ar interpretācijas spēju no personiskā un specifiskā vēsturiskuma, ko tas nozīmērakstura, fakta vai vēsturiska, reāla un pārbaudīta notikuma piemērotība.
