Elizabete I dzimis 7. septembrī, 1533, kas pilsētā no Griničas Londonā. Viņa tēvs bija Enrike VIII un māte Ana Bolena. Bērnībā viņa tika turēta šķirta no tiesas, līdz Katrīna Parra, Henrija VIII sestā sieva, viņu iecienīja un pieņēma lēmumu viņu nodot atpakaļ tiesai. Kad nomira tēvs, Katrīna uzņēmās par viņu atbildību, un tāpēc viņai nebija jāpiedalās politiskajās intrigās, kas tiks pasniegtas viņas brāļa Eduardo VI kronēšanas laikā. Vēlāk, pēc brāļa nāves, Izabela kļuva par māsas Marijas atbalstītāju, kategoriski atsakoties atbalstīt sacelšanos, kuru vadīja Lielbritānijas militārpersonas un sazvērnieks Tomass Vjats.
1554. gadā viņa tika nogādāta cietumā pēc tam, kad tika nepatiesi apsūdzēta par iesaistīšanos Vjata sazvērestībā. Tomēr vēlāk viņa tiks atbrīvota, izliekoties par katoļticības apliecināšanu un spējot atgūt Marijas labvēlību. Pēc māsas nāves 1558. gadā viņa kļuva par karalieni. Laikā, kad Angliju sociāli šķēla reliģiskas sadursmes, tās ekonomika bija nestabila un tā karoja ar Franciju. Gandrīz uzreiz pēc māsas nāves viņa pārgāja protestantismā, un viņas pirmo parlamentu veidoja protestantu vairākums. Starp gados 1559 un 1563, tad parlaments apstiprināja reliģisko tiesību aktus, ka laiks vēlāk tā kļūs par Anglijas Baznīcas mācību pamatu.
Lielāko viņa valdīšanas laiku katoļi un puritāņi tika vajāti. Karš ar Franciju beidzās ar Kato-Kembrija mieru 1559. gadā, kas ļāva Anglijai sākt rūpniecisko un ekonomisko attīstību, kas tika palielināta Spānijas neuzvaramās armādes neveiksmes dēļ.
Sakarā ar to, ka nebija mantinieki Anglijas troni, Parlaments uzstāja, ka viņa precēties, tomēr viņa pauda savu nodomu palikt viena. To apgalvoja daudzi monarhijas vīrieši, kuriem viņa piešķīra labvēlību tikai tad, kad viņai bija kāda politiska interese. Neskatoties uz to, viņš pieļāva favorītu pēctecību, kuru vidū varam izcelt Lesteras 1. grāfu Robertu Dadliju, seru Valteru Raleju un arī Eseksas 2. grāfu Robertu Devereu.
Karaliene Elizabete I nomira 1603. gada 24. martā Ričmondas pilī, viņas mirstīgās atliekas tika apglabātas Vestminsteras abatijā, tajā pašā vietā, kur tika apglabāta viņas māsa Marija I. Savukārt viņa pēctecis bija Skotijas Džeimss VI, Marija Estuardo, kura, būdama tikai gadu veca, tika nosaukta par Anglijas karali un kāpa tronī kā Džeimss I.
