Vārds migrēna vai arī pazīstams kā migrēna, nāk no arābu šaqīqah (puse no galvas). Migrēna ir stipras galvassāpes, kas parasti ietekmē vietējo reģionu vai galvas vidusdaļu. Tā ir konvulsīva slimība, un tā parasti sākas jaunībā un izgaist vecumdienās.
Migrēna tiek uzskatīta par asinsvadu galvassāpēm, ko izraisa asins plūsmas izmaiņas galvas un kakla traukos, kur tās saraujas un pirms sāpēm sākas neparastas sajūtas, kas pēc tam pēkšņi paplašinās, radot sāpes kaklā. pēkšņa forma.
Galvassāpes ir spējīgas cietēju padarīt nespēju, bieži vien kopā ar sliktu dūšu, vemšanu un redzes traucējumiem. Uzbrukums ilgst vairākas stundas, un cilvēks paliek noguris. Lielāko daļu laika tas parādās diezgan regulāri, ar zināmu periodiskumu.
Migrēnas parādīšanās cēloņi katram cilvēkam var atšķirties. Ir faktori, kas saistīti ar uzturu, piemēram, ēdienreizes izlaišana, alkoholisko dzērienu dzeršana, kofeīna saturošu dzērienu pārtraukšana un šokolādes lietošana. Hormonālie faktori, piemēram, mainoties menstruāciju hormonālajam līdzsvaram, īpaši dienas pirms kontracepcijas tablešu lietošanas vai tās laikā .
Pastāv arī emocionāli faktori, piemēram, personīga neapmierinātība, nervu spriedze, stress, pēkšņas izmaiņas parastajās aktivitātēs (piemēram, brīvdienās vai atvaļinājumā). Par vides faktori ietekmē arī par galējām temperatūrām, iedarbības cigarešu dūmi, spēcīgu smaku vai pēkšņi iedarbības spilgti gaismas iedarbību.
Ārstēšana sastāv no mēģinājuma identificēt un novērst to, kas izraisa uzbrukumu, kas var prasīt dažas būtiskas dzīvesveida izmaiņas. Kontrolējot simptomus, ārsts var palīdzēt atrast labākās zāles katram gadījumam un ar minimālu blakusparādību skaitu. Ir svarīgi atzīmēt, ka nav zināmu pārtikas produktu, kas varētu novērst vai izārstēt migrēnu.
