Kooperatīvās spēles ir visu sasniegumu summa, kas komandai ir kopīga, lai sasniegtu mērķi, piemēram, katra dalībnieka sasniegums, jo dalībnieka sasniegums un panākumi ir visa panākumi un sasniegumi aprīkojums, tas ir; Dalībnieki, kas to komponē, nekonkurē savā starpā, bet gan atbalsta viens otru neatkarīgi no tā, vai viņi uzvar vai zaudē, viņi to dara kā grupa vai komanda.
Šīs spēles veicina dalību, iejūtību, koordināciju, komunikāciju, uzticēšanos, draudzību savā starpā.
Kooperatīvās spēles parasti ir jautras, tās veicina savienību, un, uzvarot, visi jūtas uzvarējuši, radot augsta līmeņa akceptēšanu un apvienošanos dalībnieku vidū, liekot viņiem dalīties idejās, vērtībās un deleģēt darbības un atbildību, viņi ir atbildīgi par rezultātiem jau no spēles sākuma. kamēr spēle nav beigusies, neatlaidība ir komandas dalībnieku atbalsta atslēga.
Sadarbības spēlē tradicionālo vai konkurējošo spēli var pārveidot, lai veicinātu dalībnieku sadarbību, jo tas ir vienīgais un nepieciešamais veids, kā to noslēgt; grupas iztēle, pārdomas un spriešana tiek apdraudēta, ja apvienība un draudzība netiek piemērota un, sasniedzot gaidīto rezultātu, iepriecinājums ir labs.
Noslēpums ir līdzdalība, spēlējoties ar citiem, nevis pret citiem, sazinoties, iekļaujoties grupā, zinot savas un citu spējas un attīstot attieksmi, pieņemot izaicinājumus, pienākumus, kas katram ir kopā ar risinājumu Konflikti, paļaujoties uz sevi un sniegto atbalstu, palielina vērtības un atzinību gan personīgi, gan pret citiem, mazinot drosmi, zemu pašvērtējumu un bailes no neveiksmes.
Mēs varam apkopot, ka spēles kopumā ir kļuvušas par svarīgu instrumentu jaunajos mācību veidos, kur tolerance ir viena no vissvarīgākajām vērtībām, kas jāpiemēro jau no mazotnes, balstoties uz nulles bāzes piemērotu uzvedību bērnībā Sporta speciālists, rakstnieks, psihologs un skolotājs Terijs Orliks saka, ka viņa apmācības pamatā ir tas, ka spēles māca savienību spēlēt ar citiem ar savstarpēju palīdzību, nevis pret citiem kā būtisku izaugsmes pamatu.
