Žūrijas termins nāk no angļu-franču "Juree", kas savukārt nāk no viduslaiku juratas, kas nozīmē zvērestu vai izmeklēšanu. Žūrija ir personu grupa, kas tiesā personu kā apsūdzēto un izdod spriedumu.
Konkrētāk runājot, žūrija ir klasiska procesuāla figūra no Anglijas sistēmas, ar kuras starpniecību pilsoņi piedalās tiesvedībā. Ir svarīgi atzīmēt, ka, lai arī žūrija lemj ar savu spriedumu, mūsdienu sistēmā sodus nosaka likums, un tiesnesis ir tas, kurš novēro procesa kanālus un kurš nosaka, vai prasība tiek atzīta. Līdzīgi prokuratūra ir tā, kas nosaka tās saturu.
Senos laikos anglosakšu žūrijas izmantoja vispārpieņemtos likumus, jo žūrija bija aizsardzība pret valsts, kas bija pārstāvēta karalis un viņa padomēs, ļaunprātīgu izmantošanu, žūrija nolēma visu procesu, faktus, likumu, pierādījumi tiktu uzskatīti par derīgiem, cita starpā. Ir vairākas dažādas žūrijas sistēmas, un tās ir: anglosakšu, eskabinado un jauktās.
Anglosakšu modelis tiek īstenota tādās valstīs kā Anglijā, Skotijā, Velsā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Norvēģijā, Austrālijā vai Spānijā. Kamēr escabido žūrija ir dots Francijā, Itālijā, Vācijā, Šveicē un Portugālē. Jauktā sistēma tiek ieviesta Beļģijā un Austrijā.
Anglosakšu sistēma: šī sistēma ir pazīstama arī kā tradicionāla vai de facto, un to veido pilsoņu grupa, kuru tagad vada tiesnesis, zinot faktus un sniedzot savu viedokli par visiem.
Escabino sistēma: šeit piedalās pilsoņi un tehniskie maģistrāti, kuri visi veido koledžu, kas pārzina visu procedūru. Ir svarīgi uzsvērt, ka šajā sistēmā kriminālvajāšanas uzsāktais fakts un likums nav nošķirti. Visi lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu.
Mixed sistēma: tas ir raksturīgs, jo procedūra struktūru tīra žūrijas visā izmēģinājumā līdz valdošā no teikuma, kuras laikā tiek ņemta struktūra tiesas zālē. Viņi ir vienīgie tiesneši, kas nosaka personas vainu vai nevainību.
