To sauc arī par piesavināšanos, un tā ir darbība, kurā viena vai vairākas personas piesavinās vērtspapīrus vai līdzekļus, kas viņiem uzticēti augsta ranga darba vai amata dēļ. Tā ir finanšu krāpšana, amatpersonu vai valsts iestāžu zādzība peļņas gūšanai no trešās puses ar viņu piekrišanu, ja viņi izmanto savu stāvokli nepareizas pārvaldības dēļ. Minētā nozieguma pamatā būs nozagto summu vērtība, kā arī valsts dienestam nodarītais kaitējums vai šķērslis.
Piesavināšanās vai piesavināšanās ir pazīstama kā likumpārkāpums (kaut kas pasūtīts vai konstitucionāls), tas ir noziegums pret īpašnieka mantojumu vai tiesībām kontrolēt attiecīgā īpašuma rīcību un izmantošanu. Apkopojot līdzekļu izsaimniekošanu, tā ir citu vai valsts naudas vai īpašuma izmantošana citās lietās, nevis tās, kas bija paredzētas tās izmantošanai. Parasti personīgam labumam. Gadījumi piesavināšanās vai izšķērdēšana ir tajā līmenī pasaules, kas ietekmē ekonomiku no valstsTāpēc šīs naudas kontrolei jābūt parakstītai ar katra fonda datumu, tai jābūt ļoti nozīmīgai, kā arī monetārajai uzraudzībai, kas jāveic lielu naudas summu īpašniekiem. Tas viss, lai novērstu to, ka sociālajiem darbiem vai tautas izaugsmei paredzētie līdzekļi tiek izmantoti korumpēti, vai lai finansētu projektus, kas nedod nekādu labumu sabiedrībai.
Piesavināšanās nozieguma izdarīšanai ir dažādi veidi, piemēram:
- Kad viņi ir atbildīgi par jebkuru līdzekļu jēdzienu, ienākumiem vai valsts pārvaldes sekām.
- Ja tie ir likumīgi noteikti par naudas depozitārijiem vai sabiedriskām lietām.
- Kad viņi ir valsts iestādes konfiscētās, arestētās vai deponētās naudas vai īpašuma administratori vai depozitāriji, pat ja tie pieder privātpersonām.
