Meditācija ir prasme, kurā persona sagatavo prātu vai mudina uz kādu izziņas veidu, vai nu, lai iegūtu kādu labumu, vai vienkārši garīgi atpazītu saturu. Meditācija ir garīgs vingrinājums, kuru var veikt ikviens.
Vārds meditācija attiecas uz plašu vingrinājumu spektru, kas ietver metodes, kas izveidotas, lai veicinātu relaksāciju, palielinātu iekšējo enerģiju vai dzīvības spēku un palielinātu pacietību, mīlestību, līdzjūtību, dāsnumu un piedošanu. Viens no īpaši specifiskajiem un vērienīgajiem meditācijas veidiem ir spēja uzturēt fiksētu koncentrāciju bez lielām pūlēm, orientējot un apmācot praktizētāju labklājības stāvoklī jebkurā citā ikdienas dzīvē.
Meditācijas pamats tiek izmantots reliģijā un spiritismā. Tas attiecas uz vingrinājumu, kas sastāv no spējas koncentrēt uzmanību uz domu, uz savu apziņu vai uz ārēju objektu. Meditācija mudina jūs relaksēties un koncentrēties praksē, tādā veidā cilvēki spēj analizēt un iegūt skaidrāku viedokli par visu, ko viņi mēģina, un tas var radīt zināmu nedrošību vai iekšēju neapmierinātību.
Jūdaisms, budisms vai islāms ir dažas no reliģijām, kuras nevilcinoties uzskata meditāciju par vienu no saviem svarīgākajiem balstiem. Meditācijai ir dažādas formas, sākot no terapeitiskām līdz reliģiskām. Daudzi pētījumi apgalvo, ka meditācijas metodes var palīdzēt stiprināt atmiņu, optimizēt koncentrāciju un uzmundrināt veselību.
Pamata metodes meditācijas ieviešanai praksē ir:
- Elpošana: elpošana jāveic mierīgi, tas ir, pakāpeniski un atkārtoti ieelpot un izelpot, lai novērtētu, kā gaiss ienāk un atstāj mūsu ķermeni.
- Ķermeņa poza: cilvēkiem, kuri meditē, vajadzētu sēdēt ar stingru muguru, rokas uz ceļiem un sakrustotām kājām. Šajā kopējā klusumā, elpošanas klusi un lēni, personai ir jābūt pilnībā iztēloties un atpazīt sevi.
- Aizvērtas acis: kamēr jūs esat meditācijas procesā, ieteicams aizvērt acis un skaidri un mierīgi iztēloties visu, kas mums ir prātā.
