Vārds Piemineklis ir latīņu izcelsmes "Monumentum", kura sufikss "Mentum" attiecas uz prātu, atmiņu vai atcerēšanos, tāpēc Monuments ir instruments vai līdzeklis, lai kaut ko atcerētos. Šajā kategorijā tiek uzskatīti tie arhitektūras darbi, kas ar materiālu palīdzību piemin kādu būtisku vai ļoti svarīgu notikumu, kas noticis pagātnē, vai emblemisku raksturu, kas kaut kādā veidā ir atstājis savu zīmi vēsturē.
Šīm nozīmīgajām struktūrām parasti ir liela nozīme (no turienes tiek iegūts, ka, izsakot to, ka kaut kas, ko sauc par "monumentālu", attiecas uz lielisku vai grandiozu objektu). Pieminekļi ir darbi, kuriem vairumā gadījumu ir īpašs un ideāls arhitektūras dizains, kuriem ir liela mākslinieciskā, sociālā un vēsturiskā vērtība, jo tos uzskata par svinīgiem elementiem.
Cilvēks visā cilvēces vēsturē, pieminot dažādus tēlus un notikumus, ir uzcēlis lielu skaitu pieminekļu, tomēr to dizains un to izgatavošanai izmantotie materiāli ir atšķirīgi. Senos laikos tos izgatavoja tikai kā kapus vai sarkofāgusPiemēram, Ēģiptes piramīdas bija lieliski pieminekļi, kur tika atrasti faraonu kapi, un Romas impērijā tās bija statujas, kas veltītas imperatoriem un viņu galmiem. Pašlaik ar likumu pieminekļi tiek pasludināti par sabiedriskiem darbiem un vēstures pieminekļiem, un tāpēc valstij ir pienākums tos aizsargāt, jo tie veido Nācijas kultūras mantojumu.
No otras puses, jāņem vērā, ka pieminekļi nav tikai darbi, par kuriem cilvēks pazemināja pūles un centību, bet ir arī tā sauktie dabas pieminekļi, kas ir bijuši dabas darbs un žēlastība tā maksimālajā izteiksmē. Tādā veidā šāda veida dabisks darbs iegūst nozīmi un nozīmi konkrētai kopienai, neskatoties uz to, ka tas nav izveidots šim nolūkam, un tie vienkārši tiek pasludināti par pieminekļiem tās piedāvātajai majestātei. Tie var būt dzīvi dzīvnieki vai augi, kuriem arī tiek piešķirta absolūta aizsardzība.
