Multidisciplinaritāte ir kaut kas dabisks, kopīgs, un tas notiek ar zināmu biežumu. Piemēram, studentiem parasti ir:
- Sportu, pārņemšanu matemātiku un zinātni nodarbības pamatskolā.
- Vai fizikas, ķīmijas un literatūras nodarbības vidējā izglītībā.
- Un ētika, filozofija, matemātika un valoda augstākās izglītības sagatavošanas vai vispārējos ciklos.
Bet šī daudzdisciplinaritāte mums nedos lielas priekšrocības, ja vien mēs nesaistīsim šo jomu zināšanas un vērtības.
Dažos izmeklējumos vai darbībās ir nepieciešami dažādu priekšmetu eksperti, kas veido darba grupu. Šīs komandas sauc par daudznozaru. To visu galvenā iezīme ir šāda: zināšanu un dažādu metožu apvienošana, lai tuvotos mācību priekšmetam, kuram nepieciešamas dažādas perspektīvas. Tādā veidā multidisciplinaritāte ir dažādu zināšanu jomu koordinēta mijiedarbība. Tādēļ aktivitātēm vai programmām nepieciešama daudznozaru darba grupa.
Multidisciplinaritātes piemēri:
Kino pasaulē ir arī visdažādākie profesionāļi, kas papildina savas zināšanas: režisors, aktieri, scenāristi, gaismas un skaņu tehniķi, dekoratori, scenogrāfi, operatori un liels tehnisko darbinieku saraksts.
Futbola komandai ir treneris un tajā pašā laikā virkne profesionāļu, kas papildina savas zināšanas un paņēmienus, piemēram, fizioterapeiti, fiziskie treneri, ārsti, uztura speciālisti utt.
Ēkas celtniecībai nepieciešami profesionāļi ar ļoti atšķirīgu akadēmisko pamatu, piemēram, arhitekti, inženieri, mūrnieki, galdnieki vai celtnieki.
Pēc kopīgas domāšanas teorētiķa domām, multidisciplinārs Edgars Morins ir vairāku disciplīnu neintegratīvs sajaukums, kurā katra saglabā savas metodes un pieņēmumus. bez izmaiņām vai citu disciplīnu attīstības daudzdisciplīnu attiecībās. Profesionāļi, kas iesaistīti daudznozaru uzdevumā, pieņem sadarbības attiecības ar kopīgiem mērķiem.
Daudzdisciplīnu attiecībās šī sadarbība "var būt savstarpēja un kumulatīva, bet ne interaktīva". Tomēr starpdisciplinaritāte no viņa puses vēlas apvienot vairākas disciplīnas, lai varētu savstarpēji apmainīties, un faktiski Edgars Morīns apstiprina, ka pašlaik tiek piedāvāta starpdisciplinaritāte, jo sociālās dzīves vajadzības, disciplīnas un to savstarpējā saistība izriet no attīstības zinātniskā un sociālā, jo ne tikai komanda nepieciešama, lai veiktu starpdisciplināru darbu, bet tas ir par to, kam iejaukšanās no dažādiem speciālistiem vai studiju jomās par lietu, kas jāārstē.
Tāpēc tas ir mijiedarboties ar problēmu, apmaiņā ar disciplīnām ar atvērtību katras zinātnes zināšanām un pielietojumam. Vienmēr ir skaidri ierobežojumi un jāciena katras zinātnes zināšanas. Starpdisciplinaritāte ir laba, tā noved pie tā, ka, kā to prasa sabiedrība, ir ne tikai zināšanas par mūsu karjeras vai specialitātes aktivitātēm.
